Nodarbība sākumskolai - zinu, kā rīkoties un kurš var palīdzēt
Teorētiskais pamatojums:
Pētījumi apliecina, ka mobinga upuri vai liecinieki tipiski nevēršas pēc palīdzības pie vienaudžiem vai pieaugušajiem situācijās, kurās viņi paši nespēj rast risinājumu. Efektīvai problēmu risināšanai ir nepieciešama prasme adekvāti novērtēt situāciju. Bērni, kas ir mobinga veicēji, biežāk pārprot situācijas kā naidīgas, konkurējošas, izaicinošas nekā citi viņu vienaudži. Tāpēc šie bērni daudz biežāk izraisa vai iesaistās dažādās konfliktsituācijās.
Problēmu risināšana saistīta arī ar iespējamo rīcības seku apzināšanos un izvērtēšanu.
Mobings atšķiras no citām sociālām problēmām, ar kurām bērni saskaras. Piemēram, konfliktu var atrisināt ar sarunām vai kompromisiem, ko nav iespējams izdarīt mobinga situācijā, jo tas saistīts ar nevienlīdzīgu varas un spēku sadalījumu starp upuri un pāridarītāju. Mobinga problēmas risināšanai nepieciešama spēja analizēt situāciju no visām iesaistītajām pusēm un parasti ir nepieciešama arī skolotāja iesaistīšanās, lai to varētu veiksmīgi atrisināt. Jaunāko klašu skolotāji var palīdzēt bērniem izprast mobingu un kā attiecināt problēmrisināšanas prasmes arī šīs problēmas atrisināšanā, izmantojot sekojošus soļus:
- problēmas definēšana
- risinājumu meklēšana
- iespējamo seku apzināšanās
- visatbilstošākās rīcības izvēle.
Nodarbības mērķis:
Veicināt bērnu prasmi meklēt un lūgt PALĪDZĪBU no vienaudžiem un, ja nepieciešams, no pieaugušajiem.
Svarīgākie nodarbības jautājumi:
- Es nesūdzos, es lūdzu palīdzību.
- Kurš ir mans drošais pieaugušais?
- Kā palīdzēt sev, nekļūstot agresīvam; pašapziņa un noteiktība.
- Iekšējo un ārējo resursu apzināšanās
Nodarbības norise: (40 – 45 minūtes)
Nepieciešamie materiāli:
- Darba lapa “Kā Tu šodien jūties?”
- Animācija ”Dari tā!”
Ievads
Šodien, bērni, ir mūsu noslēdzošā nodarbība, kas veltīta tam, lai mēs kļūtu par “superdraudzīgu” klasi. Taču tas nenozīmē, ka mēs beigsim par šo tēmu domāt, runāt un strādāt pie tās, vai ne? Mēs katru dienu varam kaut ko izdarīt, lai virzītos tuvāk šim mērķim. Kā jau ierasts, sāksim ar to, ka noskaidrosim, kā mēs šodien jūtamies.
Skolotāja skaidrojums:
Šodien, bērni, ir mūsu noslēdzošā nodarbība, kas veltīta tam, lai mēs kļūtu par “superdraudzīgu” klasi. Taču tas nenozīmē, ka mēs beigsim par šo tēmu domāt, runāt un strādāt pie tās, vai ne? Mēs katru dienu varam kaut ko izdarīt, lai virzītos tuvāk šim mērķim. Kā jau ierasts, sāksim ar to, ka noskaidrosim, kā mēs šodien jūtamies.
Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Šoreiz jums savās darba lapās jāaplūko dažādas līnijas. Pamēģini iztēloties savas šīsdienas sajūtas kā līniju. Kura no līnijām tā būtu? Apvelc to un tad pārrunāsim, kuru līniju šodien mūsu klasē ir visvairāk.
Skolotāja skaidrojums: Mēs daudz esam runājuši par to, kā atpazīt draudzīgu uzvedību no pāri darīšanas, vai ne? Bet dažkārt mēs tomēr saskaramies ar situācijām, kurās tev vai kādam citam dara pāri. Kā rīkoties šādās situācijās? Ko varētu darīt, ja kāds tev dara pāri?
Es jums vēlos parādīt dažas situācijas.
[Piezīme skolotāja zināšanai: Vizuāli atspoguļotas 3 situācijas, kurās uzskatāmi parādās dažādi mobinga veidi, bet ar vieniem un tiem pašiem personāžiem. Pēdējā nodarbībā, ņemot par pamatu šīs situāciju kartes, var pārrunāt gan to, kādā veidā nodara pāri, gan arī, ko darīt tādās un līdzīgās situācijās. Katrai situācijai ir arī atrisinājuma daļa – tajā kāds no iesaistītajiem rīkojas – vai Herta pati, vai arī klases biedri iesaistās dažādos veidos. Pēc pirmās daļas demonstrēšanas bērniem, kurās redzams mobings, pārrunājiet ar bērniem redzēto un to, kā vajadzētu rīkoties.]
Saruna ar bērniem par redzēto. Skolotājs jautā:
- Kas darīja Hertai pāri?
- Kādā veidā?
- Ko Herta darīja? Ko viņa varētu darīt šajā situācija?
- Ko darīja pārējie klases biedri?
- Ko mēs katrs, ja būtu Hertas klases biedrs, varētu darīt, lai pārtrauktu šo rīcību?
Bērni sauc dažādus variantus, ko darītu. Skolotājs aicina paskatīties situācijas “otro daļu” un skatīties, vai varoņi būs ņēmuši vērā ieteikumus un kā viņi rīkosies.
Katra situāciju karte noslēdzas ar formulu, ko katrs varam darīt, ja redzam šādas situācijas:
Nesmejos līdzi! / Neaprunāju! / Saku Stop! / Noteikti izstāstu! / DRAUDZĒJOS!
[Piezīme skolotāja zināšanai: Bērni, kas parasti dara pāri, sagaida kādu reakciju no tā, kam ir nodarījuši pāri. Tāpēc varam bērniem mācīt, kā ignorēt šādas situācijas, līdz ar ko pāridarītājs zaudē interesi.]
Izskaidrojiet bērniem, ja kāds dara kaut ko, lai jūs sakaitinātu, vai dara pāri un vēlas jūs sāpināt, jūs varat to pārtraukt vienkārši ignorējot/ nepievēršot uzmanību, piemēram – pārstājot spēlēties, aizejot prom, aizgriežoties uz pretējo pusi, neskatoties, neatbildot, turpināt runāt ar kādu citu, ar ko esat kopā. Taču vispirms ir svarīgi parādīt, ka nepieļauj šādu izturēšanos, tāpēc uzreiz pasakot – stop, beidz, pārtrauc vai nedari tā, ir pirmais, kas parādīs, ka tu novelc robežu un nepieļauj, ka tev var darīt pāri. Taču ne vienmēr to ir vienkārši izdarīt, tāpēc ignorēšana (uzmanības nepievēršana pāridarītājam) ir nākamais solis, ko darīt.
Doties prom no situācijas, ir labs risinājums, taču uzreiz pēc tam ir svarīgi par to neklusēt un vērsties pēc palīdzības pie kāda pieaugušā, kam tu uzticies un kuram vari izstāstīt par notikušo. Nekad neklusē par pāridarījumiem! Tā nav sūdzēšanās, bet gan palīdzības lūgšana, kas ir ļoti svarīga, lai nākotnē tev un citiem bērniem nedarītu pāri. Un tā ir pieaugušo atbildība iesaistīties un palīdzēt jums atrisināt radušos situāciju. Kuriem pieaugušajiem varētu lūgt palīdzību? Vecākiem, skolotājiem, trenerim, utt.
Dodiet iespēju katram bērnam patrenēties skaļi, pārliecinoši pateikt NĒ, STOP, IZBEIDZ, skolotājam izliekoties par pāridarītāju. Pārliecinieties, ka arī ikdienā klases dzīvē trenējaties šo noteikumu īstenošanā un praktizēšanā, jo tikai tā bērni šo “formulu” internalizēs, iedzīvinās un padarīs par daļu no savas dabiskās rīcības.
Skolotāja skaidrojums: Šodien, bērni, jūsu uzdevums kā vienotai komandai, būs izdomāt, kā rīkoties situācijā, kad redzat kādu bērnu, kuram dara pāri. Tāpēc es jūs iepazīstināšu ar situāciju un jums vienoti jāizdomā atbildes uz vairākiem jautājumiem kā īsteniem detektīviem, izmeklējot šo situāciju un izdomājot vislabāko rīcību. Esat gatavi detektīva darbam?
Situācija:
Ir starpbrīdis, skolas kafejnīcā Aivis meklē somā naudu, lai nopirktu pusdienas. Garām iet Džūlija un paņemt Aivja somu un it kā “netīšām” izber tās saturu uz zemes, sakot: “Labāk salasi visu, pirms kāds nav ko saplēsis”, un tad uzkāpj uz Aivja izkritušā telefona: “Ups, atvaino nepamanīju to”, Džūlija saka smīnēdama.
Karlīna ir pamanījusi, ka Aivis ir bēdīgs un satraukts, pieiet pie viņa un palīdz salasīt viņa izbirušās mantas. Džūlija Karlīnai nosaka: “Nu ko, sajuties slikti par skolotājas mīlulīti, skaties, ka nenākas nožēlot to!” Karlīna pieceļas, un neko nesakot, aiziet prom. Grupiņa pārējo klasesbiedru ir vērojuši situāciju, bet nolēmuši neiejaukties un neko nedarīt.
Skolotāja Bērziņa iet garām un jautā, kas ir noticis. Džūlija tūlīt pat notēlo, ka iet Aivim palīgā salasīt mantas un apvaicāties, vai viņam viss ir kārtībā. Aivis skolotājai atbild, ka viss ir kārtībā.
Problēmas risinātāju komandai jāatpazīst:
- Kuram nodarīja pāri?
- Kurš nodarīja pāri?
- Kas bija malā stāvētāji, vērotāji?
- Kā katrs no iesaistītajiem jutās šajā situācijā? Īpaši lieciet uzsvaru uz vērotājiem, kāpēc klasesbiedri neiesaistījās?
- Ko problēmas risinātāju komanda vai detektīvi var ieteikt darīt citādāk?
Nobeigumā skolotājs vēlreiz uzsver, ko katrs var darīt situācijā, ja redz, ka kādam tiek darīts pāri:
- Neatbalstīt pāridarītāju – nesmieties līdzi, neaprunāt, nedarīt, ja ko liek. Ja jūties drosmīgs, vari pateikt, ka tas nav labi, kā viņš rīkojas.
- Iet izstāstīt kādam pieaugušajam – tā nav sūdzēšanās, tā ir palīdzības lūgšana
- Ja jūties drosmīgs, atbalstīt to, kuram dara pāri, pieiet aprunāties, iesaistīt, palīdzēt.
Skolotājs pārrunā ar bērniem, ka situācijas, kurās kādam dara pāri (notiek mobings), var būt ne tikai skolas gaitenī, pagalmā vai klasē. Gandrīz visiem ir viedtālruņi, vai planšetes, vai datori. Tāpēc, lietojot šīs viedierīces, jāatceras tie paši notiekumi, kādus esam pārrunājuši un apguvuši šajās nodarbībās. Arī lietojot viedtālruni jāpatur prātā ZELTA LIKUMS – nedarīt un nesūtīt nevienam to, ko negribi, lai dara vai sūta tev!
Skolotāja skaidrojums: Šīs nodarbības noslēgumā, man ir svarīgi pārliecināties, vai jūs esat sapratuši un protat pielietot to, ko mēs šajās nodarbībās pārrunājām, lai mūsu klasē visi justos labi un netiktu pieļauts mobings. Katram no jums būs iespēja pabeigt manis iesākto teikumu tā, kā viņš vēlas.
Skolotājs pieiet pie katra bērna iesāk teikumu un ļauj pašam bērnam pabeigt. Teikumi drīkst atkārtoties.
Teikumu piemēri:
- Es jūtos priecīgs, ja………..
- Manu sirsniņu sāpina tas, ka……….
- Es dusmojos, ja………..
- Būt atšķirīgam ir………..
- Ja man kāds dara pāri, es…
- Ja es redzu, ka manu draugu apsaukā un apsmej, es….
- Es saku STOP, ja….
- Es izstāstu pieaugušajam, ja….
- Palīdzības lūgšana nav…….
- Iejusties cita kurpēs nozīmē……..
- Es varu saprast, kā otrs jūtas pēc tā…………….
- Mūsu klase ir………
Skolotāja skaidrojums: Lai mums būtu viegli, priecīgi un interesanti katru dienu pavadīt kopā, nenodarot pāri citiem, mēs savā klasē rūpēsimies, lai katrs tajā jūtas labi un droši. Mums taču tas ir pa spēkam, vai ne? Jo mēs protam nomierināties, relaksēties un izdomāt, kā atrisināt strīdus. Mēs tagad zinām, kas ir mobings, un esam vienojušies, ka mūsu klasē tam nav vietas, pareizi?
#Neklusē mācību metodika sākumskolai:
