Nodarbība sākumskolai - jo draudzīgāk, jo priecīgāk

Teorētiskais pamatojums:

Pētījumi norāda, ka mobinga liecinieki, vai nu aktīvi iesaistās notiekošajā mobingā vai pasīvi pamudina agresoru, nodrošinot viņa rīcībai “skatītājus”. Mazāk kā vienā ceturtajā daļā situāciju liecinieki rīkojas, lai censtos palīdzēt upurim. (Rodkin&Hodges, 2003) 

Ir dažādi iemesli, kāpēc liecinieki neiesaistās:

  • Viņi jūtas iebiedēti (jo mobinga veicēji atrodas vai nu fiziskas vai sociālas varas pārākās pozīcijās)
  • Viņi baidās no atriebības
  • Viņi atturas izaicināt grupas normas, apliecinot atbalstu mobingam
  • Viņi neatpazīst konkrēto rīcību kā mobingu
  • Viņi neizjūt personīgu atbildību vai nejūtas par sevi pārliecināti
  • Viņi nezina, kā lai palīdz

Nodarbības mērķis:

Palīdzēt bērniem apgūt prasmes, kā iestāties par upuriem, pretoties sociālajam spiedienam – kādam, kurš uzsāk, iedrošina vai tiešā veidā liek piedalīties mobingā. Mudināt bērnus domāt, kas ir mobings, kā var citiem nodarīt pāri un kā atpazīt situācijas, kurās kāds tiek sāpināts.

Svarīgākie nodarbības jautājumi:

  • Kādas prasmes nepieciešamas, lai aizstāvētu citus ?
  • Kas ir atbildība un kāda ir mana atbildība?
  • Labie vārdi, labie darbi – esmu drosmīgs un rīkojos.

Nodarbības norise: (40 – 45 minūtes) 

Nepieciešamie materiāli:

  • Darba lapa “Kā Tu šodien jūties?”
  • Krāsainie zīmuļi, krītiņi, flomāsteri
  • Video materiāls “Zobu pasta”
  • Darba lapa “Draudzējas vai dara pāri”
  • 4 situāciju kartes
  • Skolotāja sagatavoti situāciju komplekti 4 grupu darbam “Tīšām vai netīšām”
  • Virve (striķis) klases garumā vai līmlente, ko piestiprināt pie klases grīdas

Ievads

Nu jau vairākas nodarbības esam veltījuši tam, lai, cik vien iespējams, veidotu mūsu klases un skolas dzīvi draudzīgu. Es pamanu, kā jūs cenšaties arī ikdienā ievērot un īstenot to, par ko nodarbībās runājam. Tas ļauj arī man just prieku un ar gandarījumu katru dienu nākt uz skolu, kurā mēs cienām viens otru un priecājamies gan par mūsu līdzībām, gan atšķirībām. Šodien mēs vairāk runāsim par tādām situācijām, kurās ir svarīgi saprast, vai pāridarījums ir noticis nejauši, vai tas ir veikts apzināti, ar nolūku otru sāpināt un pazemot. Un tas nenotiek tikai vienu reizi, bet ik pa brīdim atkārtojas. Šādas situācijas mēs dēvējam par mobingu. Un par to mēs šodien vairāk domāsim – kā mobingu nepieļaut mūsu klasē un kā rīkoties, ja to pamanām. Bet pirms tam, kā ierasts, mums jānoskaidro, kā tad visi kopā jūtamies. Iepriekš esam to pauduši ar krāsām, ar kalnu, ar vārdiem. Šodien pamēģināsim atkal jaunu veidu, kā pastāstīt citiem par to, kā šodien jūtamies. 

Metodika skolotājiem sākumskola (4)

Skolotāja skaidrojums:

Katrs no jums ir saņēmis darba lapu, kurā aicinu jūs izvēlēties to attēlu, kas visprecīzāk atbilst tam, kā jūs šodien jūtaties. Aplūkojiet attēlus uzmanīgi un padomājiet, ja jūs šodien varētu sataustīt savas sajūtas, kādas tās būtu – vieglas kā spalva, kas lidinās, asa kā kaktuss, kas iedur pirkstā, kad tam pieskaras vai auksta kā lāsteka. Un tad piemeklējiet attēlam emociju vārdu, kas atbilst tam, kā jūtaties – priecīgs, dusmīgs, bēdīgs, aizkaitināts, noguris, utt. Kad bērni aizpildījuši darba lapu, pārrunājiet, cik jūsu klasē šodien ir spalvas, lāstekas, kaktusi, utt.

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai:Ja nodarbība notiek attālināti tiešsaistē, tad skolotājs uz ekrāna rāda attēlus no darba lapas un aicina bērnus apdomāt, un tad katru nosaukt, kā šodien jūtas. Skolotājs piefiksē bērnu atbildes un pēc tam reflektē ar bērniem, kā visi kopā jūtas.

Skolotāja skaidrojums: Bērni, mums iepriekšējā nedēļa pagāja ļoti interesanti. Savā ziņā jūs bijāt Slepenie labestības aģenti. Vai sajutāt, ka klasē atmosfēra bija citādāka? Kāda tā bija? Kā tā lika jums justies? (Aiciniet bērnus dalīties, ko no misijas uzdevumiem viņi ir sajutuši un piedzīvojuši, pamanījuši, kā arī kurš no bērniem bija misijas veicējs. Noslēgumā iedrošiniet bērnus turpināt šo misiju visa gada garumā, pašiem izdomājot savus uzdevumus un ik dienas pārsteidzot savus klases biedrus ar tiem).

Skolotāja skaidrojums: Nodarbības sākumā es jau minēju, ka šodien mēs runāsim par mobingu. Varbūt kāds no jums šo vārdu jau iepriekš ir dzirdējis un var palīdzēt man izskaidrot pārējiem, ko tas nozīmē? Jā, mobings ir nejauka izturēšanās pret citiem ar nolūku speciāli nodarīt pāri vai sāpināt, un tas nenotiek tikai vienu reizi, bet atkārtojas no jauna. Tagad mēs sadalīsimies četrās grupās un katra no grupām saņems vienu attēlu ar kādu situāciju, kurā notiek mobings. Aplūkojiet to vērīgi un pārrunājiet savā starpā, kas šajā situācijā notiek un kāda veida mobings tas varētu būt, jo nodarīt pāri citam mēs varam dažādi, vai ne? Piemēram, ar vārdiem, sitienu, atņemot viņa mantas, neļaujot piedalīties kopīgās aktivitātēs, nepieņemot pulciņā, aprunājot, utt. Mēģiniet saprast, kurš no veidiem ir ticis jūsu grupiņai un tad mēs to pārrunāsim.

Kad bērni pabeiguši diskusiju savās grupiņās, pārrunājiet kopā, aiciniet katru grupu pastāstīt par savu situāciju un mobinga veidu.

Skolotāja skaidrojums: Vienmēr būs situācijas, kurās mums ir kādas domstarpības vai nesaskaņas ar citiem, taču tas ir kas cits. Tas nav mobings, ja bērna uzvedība (rīcība) nav ar mērķi nodarīt pāri, ja tā nav netaisnīga, un ja tā nenotiek vairāk kā vienu reizi. Tomēr mums jāzina, kā pret citiem izturēties tā, lai nesāpinātu. Ikvienam ir tiesības skolā justies droši. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā izturamies pret citiem, lai mēs visi justos droši un nepieļautu mobingu!

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek attālināti, tad skolotājs projicē situācijas uz ekrāna un aicina bērnus diskutēt par to, kāda veida mobingu saskata katrā attēlā, to nokomentējot. 

Situāciju karte Nr.1 – Mēs varam nodarīt pāri sitot, sperot, kožot, pagrūžot, iekožot utt. Šo mēs dēvējam par fizisko mobingu.

Situāciju karte Nr. 2. – Mēs varam nodarīt pāri ar vārdiem – apsaukājot, apsmejot, aprunājot utt. Šo mēs dēvējam par emocionālo mobingu.

Situāciju karte Nr. 3. – Arī tad, kad kādu neievērojam, neiesaistām, izliekamies neredzam, arī tad mēs nodarām pāri. Šo mēs dēvējam par sociālo mobingu.

Situāciju karte Nr. 4. – Tagad daudzi bērni jau lieto mobilos telefonus un dažkārt arī sāpina citus, nosūtot telefonā nejaukas īsziņas vai attēlus, filmējot, fotografējot bez piekrišanas. Ja tiek izmantotas viedierīces, tad to mēs dēvējam par kibermobingu.

Pirms nodarbības skolotājs sagatavo 4 komplektus ar aprakstītām situācijām, ko izdalīt katrai grupiņai.

Skolotāja skaidrojums: Grūtākais ikdienā ir saprast, vai kāds pāridarījums notiek tīšām vai netīšām. Un tieši tas ir tas, kas nosaka, vai tas ir vai nav mobings, vai ne? Tāpēc šobrīd patrenēsimies saprast šo atšķirību, pārrunājot dažādas situācijas. Aicinu jūs palikt tajās pašās grupiņās. Katra grupa saņems situāciju komplektu. Izlasiet tās, pārrunājiet un sagrupējiet divos stabiņos – vienā stabiņā situācijas, kas notikušas, jūsuprāt, tīšām, bet otrā stabiņā tās, kas notikušas netīšām. Atcerieties, ka mēs visi dažreiz kļūdāmies un varam netīšām kādam uzkāpt uz kājas vai nomest somu, pār kuru kāds var paklupt. Taču dažreiz cilvēki dara lietas, lai kādu speciāli sāpinātu, un tas vairs nenotiek nejauši vai netīšām. Lai jums veicas ar šo darbiņu!

Situāciju komplekti:

  • Jānis netīšām uzkāpj Pēterim uz kājas un saka: “Es ļoti atvainojos!”
  • Emīls ir sadusmojies uz Miku un stipri viņu pagrūž.
  • Maija nav pamanījusi Elzas uzbūvēto Lego māju un, ejot garām, to sagāž.
  • Kristīnei nepatīk Ieva, tāpēc viņa klases bildē viņu aizkrāso un visiem to rāda.
  • Pie pusdienu galda Toms un Harijs pa visu solu apsēžas tā, lai Jānim nepietiktu vietas.
  • Vineta un Agnese nerunā ar Ilzi un neļauj arī citiem runāt ar viņu.

Kad bērni darbiņu paveikuši, izlasiet katru situāciju pēc kārtas un vienā klases pusē aiciniet nostāties tos bērnus, kas uzskata, ka situāciju notikusi netīšām, otrā pusē – ka tīšām.

Tad pārrunājiet ar bērniem:

  • Kā jūs varat zināt, vai kaut kas ir izdarīts nejauši vai speciāli?
  • Kā jūs varat saprast, vai cilvēks izturas jauki, vai nejauki?

Noslēdzot aktivitāti, atgādiniet bērniem, ka visas mūsu darbības, ko esam darījuši netīšām vai tīšām, var ietekmēt citus. Tāpēc, ja kaut kas noticis netīšām, ir svarīgi atvainoties un paskaidrot, ka tas noticis nejauši. Svarīgi arī šādās situācijās pajautāt pašam sev – vai tas notika netīšām, vai es gribēju speciāli kādam nodarīt pāri, jo tikai paši mēs vislabāk uz šo jautājumu spēsim atbildēt.

Šo aktivitāti iespējams rādīt video versijā vai arī pašam klasē. Skolotājam būs nepieciešama zobu pastas tūbiņa, zobu bakstāmie un papīra šķīvis. Skolotājs pats vai kāds bērns tiek aicināts no zobu pastas tūbiņas izspiest visu zobu pastu uz šķīvja. Kad tas ir paveikts, palūdziet kādu brīvprātīgo, kurš varētu ievietot zobu pastu atpakaļ tūbiņā, izmantojot zobu bakstāmos. Nepaies ilgs laiks, līdz viņi sapratīs, ka uzdevumu īsti nav iespējams izpildīt. Tajā mirklī skolotājs var uzsākt sarunu par pāri darīšanu un otra sāpināšanu – kad mēs kaut ko otram nodarām, to ir ļoti grūti – patiesībā neiespējami – atgriezt atpakaļ, lai tas nebūtu noticis. Palūdziet katram bērnam sniegt piemēru, kad kāds viņiem teica kaut ko nejauku, un uz tāfeles uzrakstiet sāpīgos vārdus, ar kuriem viņi dalās savā starpā. Kad visi ir izteikušies, palūdziet bērniem iedomāties, ka zobu pasta atspoguļo visus tikko pierakstītos vārdus, un palīdziet viņiem saprast, ka tāpat, kā nav iespējams ievietot zobu pastu atpakaļ tūbiņā, tāpat nevar atgriezt izteiktos sāpīgos vārdus. Tāpēc pat tad, kad mēs jokojamies, jābūt vērīgiem un uzmanīgiem, kādus vārdus sakām viens otram un padomājam, vai nav īstais brīdis pielietot Zelta likumu – neteikt otram to, ko pats negribētu dzirdēt.

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek tiešsaistē, tad skolotājs demonstrē pats eksperimentu ar zobu pastu vai rāda video, un tad to pārrunā ar bērniem, čatiņā rakstot sliktos vārdus, ar kuriem dalāmies. 

Skolotājs pirms aktivitātes izdala bērniem darba lapu “Draudzējas vai dara pāri?”

Skolotāja skaidrojums:Katrs bērns ir saņēmis darba lapu “Draudzējas vai dara pāri?”. Šis darbiņš mums palīdzēs ieraudzīt atšķirību starp rīcību, kuru mēs vēlamies veicināt mūsu klasē – draudzīgo, un to, kuru vēlamies mazināt un nemaz nepieļaut – pāri darīšanu. Izlasiet katru teikumu un padomājiet, vai tā ir draudzēšanās vai pāri darīšana, un izkrāsojiet vai apvelciet smaidīgo sejiņu, ja tā ir draudzēšanās, bet bēdīgo, ja tā ir pāri darīšana.

Kad bērni pabeiguši darbiņu, pārrunājiet, kuras darbības jūsu klasē ir novērojamas vairāk un kā vēl vairāk veicināt draudzēšanos.

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek attālināti tiešsaistē, tad skolotājs aicina katru bērnu uz vienas lapas uzzīmēt smaidīgo sejiņu, uz otras bēdīgo. Skolotājs lasa apgalvojumus, un bērni ekrānā paceļ un parāda atbilstošo sejiņu. Pēc tam pārrunā ar bērniem situācijas.

Skolotāja skaidrojums:Bērni, es vēlos jūs iepazīstināt ar kādu puisi vārdā Sems. Viņš ir jūsu vecumā, un iedomājieties, ka viņš sāk mācīties mūsu klasē. Semam dara pāri. Sadalīsimies grupās pa 4 – 5 bērniem, pārdomāsim un pārrunāsim grupiņās šādus jautājumus:

  • Kas ir Sems?
  • Kas notiek ar Semu? Kā viņam tiek darīts pāri?
  • Ko katrs mēs varam darīt, lai palīdzētu Semam justies labāk?

Lielākiem bērniem

Lūdziet katrai grupai izveidot “Sasalušo bildi” (paši bērni fiziski sastājoties, izveido attēlu par situāciju, ko viņi ir pārrunājuši), tā var būt pāridarījuma situācija vai arī situācija pēc tam – ko darām, lai palīdzētu. Noteikums ir, ka “sasalušajā bildē” nav fiziska kontakta – nedrīkst pieskarties saviem grupas biedriem.

Katra grupa parāda savu “sasalušo bildi”, pārējie klases biedri min/pārrunā, kas tā varētu būt par situāciju. Kad visi izteikušies, grupa izkāpj no “sasalušās bildes” un izstāsta, ko bija domājuši.

Kad visas grupas ir prezentējušas “sasalušās bildes”, aiciniet grupu padomāt, kādu padomu viņi varētu dot Semam.

Skolotāja skaidrojums: Vai esat kādreiz dzirdējuši teicienu “nepārkāp sarkano līniju” vai “viņš pāršauj pār strīpu”? Tas nozīmē jebkādu nepieņemamu uzvedību, vārdus, balss intonāciju vai darbības. Raugiet, arī es mūsu klasē nostiepšu virvi (striķi, līmlenti) uz grīdas. Aicinu jūs sastāties vienu otram blakus līnijā ar abām kājām pie nostieptās virves. Es lasīšu dažādas situācijas, kā bērni dažkārt mēdz rīkoties. Ja domājat, ka uzvedība nav pieņemama, ka tā ir tāda, kas “pārkāpj līniju”, tad arī jūs pārkāpiet tai pāri. Ja nē, palieciet uz vietas. Pirms katras nākamās situācijas, atgriezieties atkal sākotnējā pozīcijā pie virves.

Situācijas:

  • Kāds saka: “Te ir vieta pie mūsu galda. Nāc apsēdies!”
  • Kāds saka: “Šī vieta ir aizņemta, ej apsēdies kaut kur citur!”
  • Kāds saka: “Man ļoti patīk tavs krekls!”
  • Kāds saka: “Tu tiešām domā vilkt to briesmīgo kreklu ar tām neglītajām biksēm!”
  • Kāds saka: “Tikai mani draugi drīkst spēlēt šo spēli!”
  • Kāds saka: “Protams, visi var spēlēt šo spēli, tev tikai jāpagaida sava kārta.”
  • Kāds palīdz pacelt izkritušas mantas.
  • Kāds pārsūta īsziņu par kādu klasesbiedru, kur viņš tiek izsmiets.
  • Kādi sačukstas gaitenī par kādu klasesbiedru.
  • Kāds pasaka skolotājam (kādam pieaugušajam), ka tiec apsaukāts/ ka tiek darīts kādam pāri.
  • Kāds smejas par zaudētāju komandu sporta stundā.
  • Kāds smejas par anekdoti/ joku, ko klasesbiedrs izstāsta.

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek attālināti tiešsaistē, vai klasē nav tik daudz vietas, lai veiktu iepriekš aprakstīto aktivitātes variantu, tad skolotājs lasa situāciju un aicina bērnus uz to reaģēt ar paceltiem vai nolaistiem īkšķīšiem, atbilstoši tam, vai situācija ir pozitīva vai nē.

Alternatīvs variants šai aktivitātei ir arī šāds: Uz tāfeles novilkta līnija, dotas situācijas, tās, kurās nodara pāri, tiek rakstītas zem līnijas un tās, kurās tiek izrādīts atbalsts, tiek palīdzēts, raksta virs līnijas.

Pēc uzdevuma veikšanas pārrunājiet:

  • Kas notiek mūsu klasē, ja rīkojamies tā, kā rakstīts virs līnijas?
  • Kas notiek mūsu klasē, ja rīkojamies, kā rakstīts zem līnijas?

Pēc aktivitātes veikšanas, pārrunājiet ar bērniem, vai jūsu klases noteikumos ir nepieciešamas kādas izmaiņas, kas palīdzētu veicināt savstarpēji cieņpilnāku un draudzīgāku izturēšanos. Varbūt jums nepieciešams papildināt savus noteikumus ar kādiem punktiem, kas palīdzētu novērst mobingu.