Mācību metodika mobinga mazināšanai
Kopā ar Centrs Dardedze esam izstrādājuši mācību metodiku, kuras mērķis ir:
- iedrošināt skolotājus darbā ar skolēniem ietvert aktivitātes, kuras veicina tās sociāli emocionālās prasmes, kurām ir būtiska loma vienaudžu savstarpējās vardarbības jeb mobinga novēršanā un izskaušanā;
- agrīni identificēt un risinātsituācijas, kuras, ja tās ignorē, var pāraugt par mobingu;
- veidot vidi atbalstošu, cieņpilnu un tolerantu sociāli emocionālo vidi klasē;
- veicināt spēju skolēniem atpazīt mobingu, rīkoties, lai to pārtrauktu un nepieļautu, vēršoties pēc palīdzības pie uzticamiem un drošiem pieaugušajiem.
Aicinām klašu audzinātājus izskatīt mācību metodiku un izvēlēties tēmas un aktivitātes, ko izmantosiet klases audzināšanas stundās saviem skolēniem. Kā arī noskatīties Neklusē mācības skolas personālam.
Nodarbību cikls sastāv no 5 nodarbībām, kuras var īstenot klātienes darbā ar bērniem, kā arī tiešsaistē, ja mācības notiek attālināti. Nodarbību tēmas strukturētas, balstoties uz četrām svarīgām sociāli emocionālās mācīšanās prasmēm, kas ir būtiskas drošu, cieņpilnu attiecību veidošanā un mobinga savlaicīgā novēršanā:
- emociju atpazīšana un pašregulācija
- empātija un tolerance pret atšķirīgo
- spēja veidot un uzturēt attiecības
- efektīva un ētiska problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas spēja
- Nodarbību tēmas strukturētas, balstoties uz četrām svarīgām sociāli emocionālās mācīšanās prasmēm, kas ir būtiskas drošu, cieņpilnu attiecību veidošanā un mobinga savlaicīgā novēršanā.
Šī metodoloģija sniedz ne tikai iespēju skatīt mobingu kā kompleksu problēmu, bet arī piedāvā praktiskus uzdevumus – kā palīdzēt bērniem attīstīt prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas veselīgu attiecību veidošanai! Šī metodoloģija darbam ar 1. – 4. klašu audzēkņiem balstās piecu sociāli emocionālo prasmju veicināšanā, kas kalpo par pamatu emocionāli drošas un cieņpilnas saskarsmes un vides veidošanai:
Sociāli emocionālās prasmes:
- saprast sevi – savas emocijas, domas, stiprās puses
- pārvaldīt sevi – savas emocijas, uzvedību
- saprast citus – būt empātiskam, ievērot ētiskās normas
- veidot attiecības – efektīvi sazināties
- pieņemt atbildīgus lēmumus.
Šīs prasmes palīdz skolēniem prasmīgāk nomierināties, kad tie jūtas dusmīgi, uzsākt un veidot draudzības, risināt konfliktus attiecībās cieņpilnā veidā, kā arī pieņemt ētiskus un drošus lēmumus. Lai šīs prasmes veidotos un attīstītos, bērniem ir jāatrodas drošā, gādīgā un labi organizētā vidē, kur viņi jūtas cienīti un vērtīgi. Bērniem ir būtiski piedzīvot attiecības ar sociāli un emocionāli kompetentiem pieaugušajiem, kā arī saņemt pozitīvu pastiprinājumu un konkrētas norādes par to, kas ir, un kas nav pieņemams.
Kāpēc ir svarīgi jau tik agri sākt strādāt ar bērniem mobinga novēršanā?
- Mobings parādās jau arvien mazāku bērnu attiecībās. Tāpēc 1. – 4. klašu skolotāju darbs var būt ļoti nozīmīgs, lai nepieļautu mobinga rašanos, veicinot pozitīvu saskarsmi bērnu attiecībās.
- Ja skolotājs neapzinās, ka mobings mēdz notikt jau mazu bērnu attiecībās, visdrīzāk viņš to neatpazīs un nerīkosies tad, ja tāds parādīsies. Jaunāko klašu skolotāji dažkārt uzskata, ka mazi bērni vēl ir pārāk naivi un nevainīgi, un nespēj apzināti rīkoties, lai kaitētu citam bērnam, tāpēc mobings tik mazu bērnu vidū nav iespējams. Tāpēc ir būtiski, lai pedagogi, kas strādā ar 1. – 4. klašu skolēniem, skaidri apzinās, kā mobings izpaužas arī mazu bērnu attiecībās, un spēj efektīvi uz to reaģēt, kad tas notiek, kā arī savlaicīgi rīkojas, lai to novērstu, apzinoties, ka tieši jaunākajās klasēs pedagoga loma ir daudz ietekmīgāka.
- Ja mobingu neapturēs, tas izplatīsies un pieņemsies spēkā. Ja mēs nevērīgi izturamies pret mobinga iedīgļiem mazu bērnu attiecībās, tad, bērniem pieaugot, viņi turpinās šo uzvedību vai nu kā pāridarītāji, vai kā upuri, vai kā novērotāji, pārnesot šos modeļus tālāk uz citām savām attiecībā.
Katras aktivitātes laiks nodarbībās atkarīgs no klases lieluma, specifikas, vajadzībām un citiem apstākļiem. Tāpat aicinām izvērtēt, kuras konkrētās aktivitātes katrā nodarbībā jūsu klasē būtu vispiemērotākās un atbilstošākās. Ja laiks atļauj, varat veikt visas katrā nodarbībā minētās aktivitātes. Ja nē, nesatraucieties, ka kaut ko nepaspēsiet – veiciet jēgpilni tik aktivitāšu, cik iespējams, un paturiet prātā, ka arī pēc piecu nodarbību cikla noslēguma būtu vērtīgi atgriezties pie šīm aktivitātēm, lai bērnos nostiprinātu apgūtās sociāli emocionālās prasmes.
Mobinga novēršana, kas ir pastāvīga skolas vides sastāvdaļa, nevis stāvokļa uzlabošana.
Stratēģijas un prakse, kas ir visaptveroša, nesadrumstalota un tiek iestrādāta skolas procesos.
Informācija par mobinga raksturu un dinamiku, kas ir viegli saprotama visai skolas kopienai, iekļaujot atbilstošu reakciju, ja tiek ieraudzīta vai piedzīvota mobinga situācija.
Pieejas, kurām ir pozitīva ietekme uz skolēniem un skolas mikroklimatu.
Tā kā mobings ir sociāla un saskarsmes problēma, tās risinājumi ir meklējami tikai un vienīgi uzvedību un attieksmju maiņā šajā grupā un kopumā.
Sociāli emocionāla mācīšanās definējama kā process, kurā tiek apgūtas un efektīvi lietotas zināšanas, attieksmes un prasmes, kas nepieciešamas emociju atpazīšanai un pārvaldīšanai, iejūtībai un empātijai pret citiem, atbildīgu lēmumu pieņemšanai, pozitīvu attiecību veidošanai un veiksmīgai problēmu risināšanai.
Sociāli emocionālā mācīšanās veicina dažādu kognitīvo un starppersonu prasmju izmantošanu gan sociālo, gan attīstības mērķu sasniegšanai.
Bērnam uzsākot skolas gaitas, arvien nozīmīgāka kļūst spēja izprast un piemēroties jauniem noteikumiem, spēja parādīt savu individualitāti, izprast citu emocijas, atrast savu vietu grupā.
Mobinga novēršanā bieži pastāv nepareizas (bet viegli maināmas) pieejas, no kurām var izvairīties, tostarp:
- disciplinārie pasākumi, (t.i., skolas apmeklēšanas aizliegums mobinga upurim vai pāridarītājam; pāridarītāja sodīšana kā vienīgais intervences pasākums u.tml.)
- problēmas ignorēšana vai nogaidīšana līdz tā atrisināsies “pati no sevis”
- likt skolēniem izvairīties no sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, tādējādi izvairoties no kibermobinga jeb mobinga internetā
- vienreizēju darbību nodrošināšana, piem., lekcija vai nodarbība par tēmu vienreiz gadā
- darbs tikai ar atsevišķiem skolēniem – mobinga upuriem vai mobinga veicējiem.
