Nodarbība sākumskolai - emociju karuselis
Teorētiskais pamatojums:
Lai bērni spētu veiksmīgi risināt konfliktus, viņiem ir jāspēj atpazīt mirkļus, kad viņi sadusmojas, un jāprot sevi nomierināt, pirms rīkojas. Bērniem, kuri bieži izturas kā pāridarītāji, ir grūtības kontrolēt savas dusmas un viņi tās izpauž agresīvā veidā.
Pētījumi apliecina, ka bērni, kuri jūtas bēdīgi un emocionāli nestabili, biežāk piedzīvo mobingu nekā citi. (Analitis et al., 2009) Hiperaktivitāte un emocionāli izvirdumi ir divi faktori, kas mēdz citus izprovocēt uz vardarbīgu rīcību laika gaitā. (Rodkin&Hodges, 2003) Tāpēc ir būtiski ikdienas darbā ar bērniem praktizēt emociju atpazīšanas un regulēšanas prasmes un spēju uz strīdu vai provokāciju reaģēt nosvērtā veidā.
Nodarbības mērķis:
Veicināt skolēnu prasmi atpazīt un regulēt emocijas, kā arī spēju reaģēt uz strīdu mierīgā un aseratīvā (drošā, pārliecinātā) veidā.
Svarīgākie nodarbības jautājumi:
- Kā runāt par emocijām un mācīties tās apzināties?
- Kā bērniem mācīt pārvaldīt emocijas, domas un uzvedību?
- Kā izprast atšķirību starp emociju un rīcību?
Nodarbības norise: (40 – 45 minūtes)
Nepieciešamie materiāli:
- cilvēka figūras darba lapa
- krāsainie krītiņi, zīmuļi, flomāsteri
- plakāts ar emociju vārdiem
Ievads
Skolotājs nodarbības sākumā skaidro bērniem, ka ikdienā, pavadot ilgu laiku kopā ar citiem bērniem un pieaugušajiem, mēs piedzīvojam un izjūtam daudz dažādu emociju, kas ietekmē to, kā mēs rīkojamies un izturamies pret sevi un citiem. Tāpēc mēs, sākot ar šo mācību stundu, šī mācību gada laikā daudz runāsim par dažādām emocijām, kā tās atpazīt sevī un citos, un arī par to, ko darīt, kad izjūtam ļoti lielas un spēcīgas emocijas – kā rīkoties tā, lai nenodarītu pāri sev un citiem.
Jautājums: Vai jūs, bērni, zināt, kas ir emocijas?
Skolotājs uzklausa bērnu atbildes.
Skolotāja komentārs/ kopsavilkums/ atbilde: Parasti emocijas ir tās, kas paskaidro, kā mēs jūtamies. Kad kāds jautā – kā tu jūties – mēs mēdzam atbildēt dažādi. Ko jūs parasti atbildat? Labi, slikti, normāli? Jā, taču šodien iepazīsimies ar dažādiem emociju vārdiem, kas var vēl precīzāk un skaidrāk raksturot mūsu sajūtu. Bet pirms tam, pamēģināsim vēl pavisam citā veidā pārējiem parādīt to, kā mēs jūtamies! Darīsim to ar krāsām!
Lai veiktu šo aktivitāti, katram bērnam būs nepieciešama cilvēka figūras darba lapa. Ja nodarbība notiek klātienē, skolotājs sakopē atbilstošu darba lapu skaitu bērnu skaitam klasē, un nodarbības laikā izdala katram bērnam vienu darba lapu. Katrs bērns iepriekš sagatavo sev krāsainus zīmuļus, krītiņus vai flomāsterus, ar ko darboties.
Skolotāja skaidrojums: Jums katram priekšā ir darba lapa ar cilvēka siluetu un krāsaini zīmuļi, krītiņi vai flomāsteri. Tagad es aicinu katru padomāt, kā tu šodien jūties. Atrodiet tam visatbilstošāko krāsu vai krāsas un iekrāsojiet tās cilvēka figūriņā tajā vietā, kur šīs sajūtas jums šodien dzīvo. Tās var būt dažādās krāsās, vai arī vienā krāsā. Tāpat tās var dzīvot tikai vienā ķermeņa daļā vai dažādās. Es krāsošu kopā ar jums arī savu sajūtu cilvēciņu, un kad būsim beiguši, mēs cits citam izstāstīsim un parādīsim, kā mēs katrs jūtamies.
Diskusija: Pēc tam, kad darbiņš pabeigts, skolotājs pirmais parāda bērniem savu izkrāsoto cilvēciņu, skaidrojot, kāpēc izvēlējies attiecīgo/-ās krāsu/-as atbilstoši tam, kā šodien jūtas un kurā vietā viņa ķermenī šīs jūtas šobrīd dzīvo. Piemēram, Es izvēlējos šodien krāsot dzeltenu savu seju, jo manā sejā šodien dzīvo prieks, es vēlos smaidīt, jo šodien satikos ar jums un mēs šodien runājam par ļoti svarīgu tēmu – emocijas. Rokas un kājas izkrāsoju zaļā krāsā, jo garajā starpbrīdī ar jums labprāt došos laukā, un esmu par to patīkami satraukts/-a, jo varēsim izskraidīties un paspēlēt bumbu. Vēl iekrāsoju tumši zilā krāsā savu vēderu, jo jūtos nedaudz dusmīgs/-a par to, ka šorīt aizkavējos un nepaguvu paēst brokastis, tāpēc man ir grūti sagaidīt pusdienas. Aiciniet bērnus pastāstīt par saviem cilvēciņiem, uzsverot, ka mēs katrs drīkstam justies tieši tā, kā jūtamies.
Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek tiešsaistē attālināti, tad aiciniet bērnus katru paņemt baltu papīra lapu un uzzīmēt savu siluetu, kuru tad attiecīgi iekrāso atbilstošajā/s krāsā/s. Pēc paveiktā darbiņa, bērni katrs paceļ un ekrānā parāda savu cilvēciņu un skolotājs vada diskusiju tāpat kā klātienes nodarbībā.
Lai veiktu šo aktivitāti, būs nepieciešams plakāts ar emociju vārdiem. Aktivitātes laikā bērni var sēdēt vai nu savos solos, vai aplī uz grīdas, vai kā tas parasti ierasts stundu laikā.
Skolotāja skaidrojums: Iepriekšējā aktivitāte mums palīdzēja saprast, ka mēs varam skaidrot savas jūtas, izmantojot arī krāsas. Taču katrai emocijai ir savs atbilstošs vārds. Šajā aktivitātē mēs parunāsim par šīm emocijām un mēģināsim saprast, kurš no jums kādreiz kādā situācijā ir šīs emocijas izjutis. Es tagad saukšu dažādas emocijas un tie bērni, kuri pazīst šo emociju un kādreiz to ir izjutuši, pieceļas kājās.
Pēc katras nosauktās emocijas skolotājs aicina vienu no bērniem, kas piecēlies kājās, pastāstīt par situāciju, kurā ir izjutis konkrēto emociju. Atkarībā no bērnu vecuma, nodarbībai atvēlētā laika un bērnu skaita, var izvēlēties sākt ar 4 – 5 emocijām, pārējās emocijas izrunājot citā stundā.
Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek attālināti tiešsaistē, aiciniet bērnus, kuri izjutuši konkrēto emociju, pacelt īkšķīšus uz augšu, bet tos, kuri nav izjutuši – uz leju.
Diskusija:
Pēc tam, kad bērni dalījušies savos stāstos par situācijām, kurās izjutuši dažādas emocijas, aiciniet bērnus padomāt un pārrunāt divus jautājumus:
- Kuras no sajūtām vai emocijām, ko tikko apspriedām, varētu izjust bērns, kuram citi bērni dara pāri?
- Kuras no sajūtām vai emocijām varētu sajust kāds, kurš aizstāv to bērnu, kuram tiek darīts pāri?
Šajā gadā mēs daudz domāsim, runāsim un strādāsim pie tā, lai mēs kopā skolā justos labi, lai mūsu klase un skola būtu draudzīga un cieņpilna vieta, kur visi varam priecīgi satikties un droši mācīties, un draudzēties. Tāpēc centīsimies lietot emociju vārdus, kurus šodien sākām apgūt, lai paustu citiem, kā mēs jūtamies, kā arī uzklausītu un saprastu, kā jūtas citi.
- Priecīgs
- Skumjš
- Satraukts
- Dusmīgs
- Nobijies
- Mierīgs
- Nokaunējies
- Pārsteigts
- Neapmierināts
- Greizsirdīgs
- Apjucis
- Vīlies
- Vainīgs
Šo var izmantot kā alternatīvu aktivitāti, vai aicināt bērnus to izpildīt mājās vai kādā brīvā brīdī.
Skolotāja skaidrojums: Šodien stundā runājam par dažādām emocijām. Mūsdienās mēs daudz sazināmies, izmantojot dažādas viedierīces. Ja mēs kādam rakstām īsziņu, viņš neredz mūsu seju un viņam ir grūti precīzi saprast, kā jūtamies tajā brīdī, kad šo ziņu rakstām. Tāpēc bieži vien izmantojam emocijzīmes vai emodži simboliņus, kas patiesībā arī cēlušies no vārda – emocijas. Aicinu jūs katru mājās uzzīmēt pēc iespējas dažādākas emociju sejiņas, kuras jūs lietojat ikdienā sazinoties ar saviem draugiem, lai ļautu viņiem saprast, kā jūs jūtaties. Un kad esat to paveikuši, atnesiet uz klasi un mēs izveidosim savu emodži galeriju klasē, lai redzētu, cik bieži jūtamies priecīgi, bēdīgi, dusmīgi, nobijušies vai domīgi.
Skolotāja skaidrojums: Ir vēl kāda svarīga prasme, kas mums dzīvē noderīga, lai labāk saprastu, kā otrs cilvēks jūtas, un to mēs saucam par “empātiju”. Ja vēlaties, varat iegaumēt šo vārdu, taču svarīgākais, ko atcerēties, ir tas, ka šī prasme mums palīdz saprast un iejusties, mēģinot iztēloties, kā es justos, ja būtu viņa vietā. Pamēģināsim pārbaudīt, kā mums šobrīd ar to veicas. Es jums piedāvāšu dažādas situācijas un jūsu uzdevums ir izdomāt un nosaukt to emociju, kas vislabāk raksturotu to, kā justos tu, ja būtu šajā situācijā šī bērna vietā. (3. – 4. klašu bērnus var sadalīt grupiņās pa 3 bērniem un aicināt viņus izvilkt lapiņas, uz kurām uzrakstītas minētās situācijas, pēc tam savā starpā apspriest, kā viņi justos šajās situācijās, lietojot emociju vārdus, un pēc tam katra grupiņa pastāsta par pārrunāto pārējai klasei.)
Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek attālināti tiešsaistē, tad skolotājs izlasa situāciju un aicina kādu konkrētu bērnu nosaukt emocijas, ko atpazinis šajā situācijā.
Skolotāja skaidrojums: Dažkārt mūs pārņem tādas ļoti lielas un spēcīgas emocijas – tās var būt gan patīkamas, gan izaicinošas, piemēram, ļoti liels prieks, sajūsma vai ļoti lielas dusmas, uztraukums vai bailes. Kā jums šķiet, bērni, kā cilvēki varētu justies situācijā, kad viņiem tiek darīts pāri? (Aiciniet bērnus nosaukt kādas emocijas)
Tieši tā, tās var būt dažādas emocijas – viņi var justies nobijušies, dusmīgi, bēdīgi, nokaunējušies, apmulsuši, vīlušies. Kā jums šķiet, ko cilvēki dara vai kā rīkojas tad, kad šādi jūtas? (Pagaidiet bērnu atbildes).
Cilvēku rīcība šādās situācijās var būt dažāda – viņi var raudāt, sist, spert, paslēpties, aizbēgt, kliegt vai likt kādam citam justies tikpat slikti, kā pats jūtas. Kā jūs domājat, bērni, vai šāda rīcība palīdz justies labāk un palīdz šādā situācijā nomierināties? Visdrīzāk nē. Mēs katrs gandrīz ik dienas piedzīvojam situācijas, kad izjūtam stipras un lielas emocijas. Arī tad, ja tās ir mums tajā brīdī ne pārāk patīkamas emocijas, tās ir ļoti svarīgas, jo pasaka mums, ka kaut kas nav kārtībā. Dažreiz, kad tās izjūtam, mēs varam izdarīt ko tādu, ko patiesībā nemaz nevēlamies darīt, tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties, kā šādās reizēs sevi nomierināt un saglabāt “vēsu prātu”. Vai jūs jau zināt, kas jums katram palīdz šādās “iekarsušās reizēs” sevi nomierināt? (Aiciniet bērnus saukt viņu piemērus un pierakstiet tos uz tāfeles vai uz lielas papīra lapas, ko pēc tam atstājiet klasē pie sienas, ko ik pa laiciņam aplūkot.)
Izvēlieties kopā ar bērniem vienu no nomierināšanās tehnikām, kuru nodarbības noslēgumā kopā izmēģināt.
- Aiztaisi acis un 10 x dziļi ieelpo un izelpo; iztēlojies, ka tev jāpiepūš liels, krāsains balons
- Izskaiti līdz 10, un pēc tam vēlreiz līdz 10… vai, ja nepieciešams, līdz 100
- Klusi pie sevis atkārto ”Paliec mierīgs”, “Es kontrolēju savas sajūtas” , “Viss ir labi”
- Izdzer glāzi ūdens vai krūzi tējas
- Apsēdies blakus kādam, kam uzticies un ar kuru kopā jūties droši
- Pamīci stresa bumbiņu (ja ir laiks, lai nostiprinātu šo pašregulācijas metodi, kādā rokdarbu stundā arī paši varat pagatavot ko tādu)
- Uzzīmē zīmējumu par to, kā jūties
- Izpildi pietupienus, pavingro, palēkā
- Palasi grāmatu
- Pakrāso kādu attēlu
- Iedomājies par kaut ko priecīgu
- Paklausies mūziku
Skolotāja skaidrojums: Dažreiz mums visiem kopā ir nepieciešams mirklis, lai pārslēgtos no ļoti aktīva režīma uz mierīgāku, sakopotu savas emocijas un turpinātu kopā strādāt un draudzēties. Tāpēc es ierosinu, ka mēs varētu ik pa laiciņam kopā veikt nelielu meditācijas vai nomierināšanās vingrinājumu. Aicinu jūs katru ērti iekārtoties savā vietiņā un mēģināt palikt pavisam rāmiem, un klausīties manā balsī.
Meditācijas teksts:
Aizver acis un dziļi ieelpo.
Iedomājies, ka tavs vēders ir balons, un, ieelpojot, piepūt to tik lielu, cik vien vari.
Tagad izelpo un atbrīvo to.
Atkārto to vēlreiz … dziļi ieelpo un iedomājies balonu kādā krāsā vien vēlies.
Turpini ieelpot un izlepot, ļauj savām rokām un kājām kļūt smagām un atbrīvotām, tādām kā lupatu lellei. Tavas rokas un kājas ir tik smagas, ka tu pat negribi tās kustināt. Ļauj savam ķermenim atpūsties, tikmēr iztēlojies kaut ko brīnišķīgu!
Domās iztēlojies, ka izņem no kabatas burvju burbuļu pūšamo. Tas izskatās kā jebkurš burbuļu pūšamais, tikai šim piemīt burvestība. Tas bija mazs tavā kabatā, bet kad to izņēmi, tas kļuva arvien lielāks un lielāks. Tas ir pats lielākais burbuļu pūšamais, kādu jebkad esi redzējis.
Tagad iedomājies, ka otrā rokā tev ir liela burbuļu ziepju pudele. Iemērc savu burbuļu pūšamo tajā. Nu burbuļu pūšamais ir gatavs un tu vari sākt pūst savu lielo burbuli. To darot, es vēlos, lai tu burbulī ieliec visus savus uztraukumus, bailes vai dusmas, visu, ko vien vari iedomāties. Vienkārši ieliec to visu tur!
Pēc tam turpini burbuļa pūšanu, līdz tas ir pietiekami liels. Pamāj ar galvu, kad esi to izdarījis.
(Pagaidiet, kamēr visi pamāj).
Kad esi pabeidzis pūst, tu pamani, ka tuvojas vējš, kas aiznes tavu raižu burbuli tālu, tālu prom. Vējš to aiznes tik tālu, ka tev vairs nav jāuztraucas. Raižu burbulis attālinās arvien tālāk un tālāk, līdz izzūd tavam skatienam.
Ar burvju burbuļu pūšamo tu vari pūst tik daudz burbuļu, cik vien vēlies. Ieliec tajos visu, kas tevi satrauc, un vēro, kā vējš aiznes tos tālu tālu prom.
Savu burvju burbuļu pūšamo tu vari izmantot, kad vien vēlies. Tev atliek tikai iedomāties.
Tagad es paklusēšu, lai tu vari lēnām vēl pārdomāt un atvērt acis. Ja vēlēsies, mēs varēsim pēc tam parunāt par to.
Ja vēlaties ar bērniem kopīgi rokdarbu nodarbībā pagatavot stresa bumbiņas, ko bērni var izmantot klasē, lai mazinātu trauksmi, stresu, dusmas.
Šodien, bērni, mēs esam uzsākušu sarunu par dažādām emocijām, kā tās atpazīt sevī un citos, kā tās nosaukt vārdā. Mēs mācījāmies par empātiju – spēju iejusties otra situācijā, lai stiprinātu draudzīgas attiecības mūsu klasē un nepieļautu otra sāpināšanu. Mēs runājām par lielām un spēcīgām emocijām, kas dažkārt traucē mums pašiem un citiem, kā arī domājām par to, ko ar tām iesākt, lai nenodarītu pāri sev un citiem. Šajā nedēļā aicinu jūs būt vērīgiem un pamanīt dažādās emocijas, un pajautāt gan sev – kā es šobrīd jūtos, gan saviem klases biedriem – kā tu šobrīd jūties?
Ieteikums skolotājam: Izvērtējiet, vai klasē ir noteikumi, kas nepieļautu mobingu! Iesaistiet bērnus aktivitātē, kas palīdzētu kopīgi radīt 3 – 5 noteikumus, kuri veicinātu bērnu sapratni, ka šajā vidē mobings netiek pieļauts. Ja klasē ir jau savi noteikumi un šos negribas jaukt kopā ar pārējiem, iesakām izveidot klases vienošanos („līgumu”), par kuru vienojas visi klases bērni, vecāki un skolotāji.
