Nodarbība sākumskolai - cita kurpēs

Teorētiskais pamatojums:

Būtiska pozitīvu attiecību veidošanas komponente ir spēja būt tolerantam pret atšķirīgo, cienīt un novērtēt dažādību un spēja būt iejūtīgam.

Pētījumi apliecina, ka bērniem bieži pietrūkst empātijas pret mobinga upuriem, un viņi uzskata, ka atšķirība no sociālā ideāla vai sociālās normas ir galvenais iemesls mobingam. (Swearer & Cary, 2007) Bērni, kuri izvēlējās aktīvi iesaistīties mobinga risināšanā, parasti demonstrēja empātiju pret upuri un vispārējas rūpes par citu labklājību un labsajūtu, kas bija galvenie motivējošie faktori viņu aktīvai rīcībai.  (Rodkin&Hodges, 2003) 

Tāpēc ikdienas darbā ar bērniem ir būtiski ikvienā situācijā veicināt bērnu spēju atšķirības saskatīt un novērtēt pozitīvi, kā arī veicināt spēju empātiski identificēties ar otru dažādās situācijās.

Nodarbības mērķis:

Veicināt skolēnu prasmi novērtēt katra individuālās atšķirības, saskatīt tajās vērtību. Apgūt empātiju, toleranci.

Svarīgākie nodarbības jautājumi:

  • Kāds es esmu, kādi ir citi? Kopīgais un atšķirīgais?
  • Kas ir līdzjūtība, pieņemšana, iecietība?
  • Kas sāpina sirsniņu? Kas iepriecina un palīdz justies labi?

Nodarbības norise: (40 – 45 minūtes) 

Nepieciešamie materiāli:

  • Puzles materiāls ar tik gabaliņiem, cik skolēnu klasē
  • Krāsainie krītiņi, zīmuļi, flomāsteri
  • Skolotāja sagatavots neliels apraksts par katru klases skolēnu
  • Darba lapa “Cita kurpēs”

Ievads

Skolotājs: Šodien turpināsim nodarbību, kas palīdzēs mums veidot mūsu klasi par īpaši draudzīgu un iecietīgu vietu mums visiem. Mēs runāsim par to, cik dažādi mēs esam, par to, kas mums visiem ir kopīgs, un kas atšķirīgs, par to, vai atšķirties ir labi, par to, kā mēs reaģējam un izturamies pret atšķirīgo. Tāpēc mums noderēs tas, par ko mēs sākām runāt jau iepriekšējā reizē – kurš atceras, kā sauc to īpašo spēju, iejusties otra situācijā – pareizi, tā ir empātija. To dažreiz raksturo arī kā prasmi “iekāpt vai pastaigāt otra cilvēka kurpēs”, tāpēc arī mūsu šodienas nodarbības tēma – cita kurpēs. Kā jums pagājušajā nedēļā veicās ar emocijām? Vai pajautājāt sev un citiem – kā tu šodien jūties?

Tad nu tagad es arī vēlos uzzināt, kā jūs šobrīd jūtaties, un lai to noskaidrotu, mēs veiksim mūsu pirmo aktivitāti.

Metodika skolotājiem sākumskola

Lai aktivitāti varētu īstenot, skolotājam pirms tam jāsagatavo no puzles materiāla atbilstošs puzles gabaliņu skaits tam, cik skolēnu ir klasē. Katram bērnam iedodiet vienu puzles gabaliņu.

Skolotāja skaidrojums: Jūs katrs esat saņēmuši vienu puzles gabaliņu. Kā jūs šodien jūtaties? Izkrāsojiet katrs savu puzles gabaliņu tā, lai jūs mums pārējiem varētu ar to pavēstīt par to, kā jūtaties.

Kad darbs padarīts, aiciniet bērnus salikt visus puzles gabaliņus kopā vienā lielā klases puzlē, piestiprinot to klasē pie sienas vai tāfeles. Paskaidrojiet, cik katrs puzles gabaliņš ir unikāls, īpašs, atšķirīgs, bet cik ļoti visi skaisti un saskaņoti sader kopā, neskatoties uz atšķirībām. Tas, ka mēs esam vai jūtamies atšķirīgi, padara šo pasauli interesantu un krāsainu, jo mēs esam dzīvi, mainīgi un neesam ieprogrammēti kā roboti vienmēr justies tikai priecīgi vai tikai dusmīgi. Šī puzle, lai mums paliek par atgādinājumu, ka mums katram ir sava īpašā vieta mūsu klasē, mēs katrs ikviens esam unikāls un svarīgs, padarot mūsu klases dzīvi interesantu un neatkārtojamu.

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek tiešsaistē attālināti, tad šo aktivitāti var aizstāt ar citu uzdevumu – piemēram, aiciniet bērnus katru atnest pie datora ekrāna kaut ko mīkstu (vai kaut ko, kas skan, vai kaut ko, kas ir balts, u.tml.) Pēc tam, kad bērni izpildījuši uzdevumu, mudiniet bērnus domāt par to, cik dažādas lietas mēs katrs iedomājāmies atnest, neatkarīgi no tā, ka uzdevums visiem tika dots vienāds. Nebija pareizi vai nepareizi izpildīta uzdevuma, mēs katrs atnesām to, kas mums ienāca prātā! Re, cik esam dažādi un interesanti!

Skolotāja skaidrojums: Bērni, pastāstiet man, ar ko mēs cits no cita atšķiramies? (Aiciniet bērnus saukt piemērus – daži ir garāki, daži īsāki; daži ir lielāki, daži mazāki; daži skrien ātrāk, citi lēnāk; citiem bērniem patīk mūzika, citiem zīmēšana, u.tml.) Kā jums šķiet, kāda būtu mūsu klase, ja mēs visi būtu vienādi? Sākumā, iespējams, tas varētu būt diezgan jautri, jo mēs par visu vienotos un visi domātu un justos vienādi, bet beigās tas kļūtu tik ļoti garlaicīgi, jo mēs nekad nemēģinātu darīt neko jaunu, visas sacensības vienmēr beigtos neizšķirti, mēs visu varētu paredzēt uz priekšu. Vai kādam ir ideja, kāpēc vēl tas varētu būt garlaicīgi? (Bērni izsaka savus variantus) Tas, ka mēs esam atšķirīgi, padara mūsu klasi stiprāku, interesantāku un spējīgāku paveikt daudz dažādu lietu.

Dažkārt pāridarītāji dara pāri bērniem, tikai tāpēc, ka šie bērni ir atšķirīgi, liekot justies tā, ka atšķirīgais ir kaut kas slikts, nevis īpašs. Ja mēs saprotam, ka mūsu klasē atšķirības ir spēks nevis trūkums, tad mēs varam savu klasi veidot kā draudzīgu vietu visiem. Un, protams, vienmēr būs veidi, kuros mēs līdzināsimies cits citam. Piemēram: visi bērni ēd, guļ, aug un visiem ir jūtas. Un, pats galvenais, visi bērni jūtas sāpināti, kad viņus atstumj, apsmej, dara pāri, tāpēc neļausim atšķirībām būt par pamatu tam, lai kādu sāpinātu šī iemesla dēļ.

Pirms šīs aktivitātes skolotājam ir jāsagatavo neliels apraksts par katru klases bērnu, pieminot to, kas padara viņu līdzīgu un atšķirīgu no citiem, noteikti par katru bērnu minot viņa stiprās puses un pozitīvās īpašības.

Skolotāja skaidrojums:

Pārbaudīsim, cik labi mēs pazīstam cits citu mūsu klasē. Es pateikšu vienu teikumu par katru no jums, un jums būs jāmēģina atminēt, par kuru bērnu es runāju. Jūs drīkstat arī uzdot jautājumus, uz kuriem es varu atbildēt tikai ar “Jā” vai “Nē”.

Aktivitātes noslēgumā, vēlreiz kopā izsakiet prieku par to, cik krāsaini un dažādi, bet zināmā mērā arī līdzīgi esat.

Pirms aktivitātes vēlams klases telpu iekārtot tā, lai krēslus var salikt aplī un vidū paliktu brīva vieta kustībām, lai bērni varētu netraucēti pārvietoties. Visus bērnus aicina ieņemt vietu katru savā krēslā. Vienu bērnu aicina nostāties apļa vidū. Viņa krēslu no apļa izņem, lai krēslu būtu par vienu mazāk nekā bērnu skaits. Apļa vidū stāvošo bērnu aicina nosaukt kādu sev raksturīgu lietu, piemēram, es spēlēju basketbolu. Visi tie bērni, kas arī spēlē basketbolu ceļas kājās un mēģina apsēsties citā krēslā, arī apļa vidū stāvošais bērns cenšas apsēsties, lai bez krēsla paliktu cits bērns. Tad bērns, kurš palicis bez krēsla, pasaka kaut ko sevi raksturojošu, piemēram, man garšo šokolādes saldējums, utt. Spēli turpina apmēram 10 minūtes. Spēles noslēgumā skolotājs vēlreiz uzsver to, cik būtiski ir gan tas, ka mums ir kādas līdzības, gan atšķirības. Un to, ka mūsu klasē mēs cienām gan līdzības, gan atšķirības.

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek tiešsaistē attālināti, tad šo aktivitāti pilda sekojoši – skolotājs izvēlas bērnu, kurš nosauks sev raksturīgo lietu, pārējie bērni, kuriem tā pati lieta arī raksturīga, atkarībā no prasmes lietot tiešsaistes platformu, vai nu nospiež reakciju simbolu – sirsniņu, vai paceļ un parāda ekrānā īkšķi. Nākamo bērnu, kurš nosauks sevi raksturojošo lietu, izvēlas skolotājs.

Pirms nodarbības skolotājam jāsagatavo katram bērnam darba lapa “Cita kurpēs”.

Skolotāja skaidrojums:Jums katram priekšā ir darba lapa “Cita kurpēs”. Šobrīd mēs centīsimies iejusties tā bērna vietā, kuram citi dara pāri, kuru izsmej, ar kuru nedraudzējas, kuru pazemo. Es aicinu jūs padomāt par šādiem jautājumiem:

  • Kā varētu izskatīties šī bērna seja?
  • Ko šis bērns domā vai jūt?
  • Vai tu kādreiz esi tā juties?

Padomājiet par šiem jautājumiem un uzzīmējiet, kāda varētu izskatīties šī bērna sejas izteiksme un uzrakstiet, ko domā un jūt šis bērns. Kad esat pabeiguši, pastāstiet savam blakussēdētājam par to, ko esat uzzīmējis un uzrakstījis.

Kad bērni pabeiguši sarunu ar blakussēdētāju, aiciniet kādus padalīties ar visu klasi tajā, ko pārrunājuši. Pajautājiet bērniem, vai bija grūti iejusties “cita kurpēs” un saprast, kā otrs varētu justies. Kāpēc viegli vai kāpēc grūti?

Empātijas izrādīšana klases biedriem vai draugiem ir viena no vissvarīgākajām prasmēm, ko var iemācīties dzīvē. Tas palīdz jums kļūt par labāku draugu un palīdz arī citiem justies labāk!

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek tiešsaistē attālināti, tad šo aktivitāti pilda sekojoši – skolotājs parāda attēlu uz ekrāna. Jautājumus pārrunā diskusijas veidā.

Šī var būt kā alternatīva aktivitātei “Cita kurpēs”, īpaši 3. – 4. klašu skolēniem.

Skolotāja skaidrojums: Pavaicājiet bērniem:

  • Kā mēs varam zināt, kā otrs cilvēks jūtas? (Bērni izsaka savus variantus) Jā, mēs varam klausīties tajā, ko otrs saka, pajautāt viņam, kā viņš jūtas, uzmanīgi aplūkot viņa seju un ķermeni, novērot, ko viņš dara un kā rīkojas.
  • Kā mēs varam atpazīt, kad kāds bērns jūtas slikti vai ir atstumts? (Bērni izsaka savus variantus) Jā, viņam var būt bēdīga sejas izteiksme, viņš nesmejas kopā ar citiem, viņš raud, neskatās ne uz vienu, spēlējas viens pats, nesarunājas, viņam var būt nodruta galva, u.c.
  • Kā mēs varam palīdzēt justies labāk kādam, kas ir bēdīgs vai nomākts? (Bērni izsaka savus variantus) Jā, pievērst uzmanību, sasveicināties, pasmaidīt, aicināt kopā spēlēties, pateikt ko jauku, apsēsties blakus, iet viņam blakus, u.c. Bērni, mēs katrs kādreiz drīkstam justies bēdīgi vai skumji, tas ir normāli. Mums vienmēr nav jājūtas priecīgiem vai laimīgiem, bet ja pamanāt, ka kāds no jums ļoti bieži šādi jūtas, tad noteikti pamēģiniet izdarīt kaut ko no jūsu minētajām lietām, lai palīdzētu viņam justies labāk.

Aiciniet bērnus sadalīties pāros un izmēģināt lomu spēli, lai praktizētu atpazīt, kad otrs jūtas slikti un izmēģināt, ko varētu darīt šajā situācijā. Aiciniet, lai viens no pāra iejūtas lomā, kurā viņam kāds nodarījis pāri un viņš par to jūtas slikti – ir bēdīgs, nomākts, vīlies, dusmīgs, nobijies, u.c. Savukārt, otru no pāra aiciniet iejusties lomā, kurā viņš izmēģina dažādus veidus, lai uzmundrinātu otru un palīdzēju justies labāk. Pēc mirkļa pāris mainās lomām. Pēc tam kopējā klases diskusijā pārrunājiet, kāda bija sajūta, iejusties lomā, kuram nodarīts pāri, kāda sajūta, otru uzmundrinot, kuras no stratēģijām nostrādāja, kas liecināja par to, ka otrs slikti jūtas.

Ieteikums tiešsaistes nodarbībai: Ja nodarbība notiek tiešsaistē attālināti, tad šo aktivitāti pilda sekojoši – skolotājs secīgi izvēlas divus bērnus (pajautājot, kuri vēlas izspēlēt lomu spēli), kuri izspēlē šīs lomas, pārējie bērni vēro. Var dot iespēju 3 – 4 pāriem (atkarībā no laika) iespēju veikt šo aktivitāti. Tad kopējā klases diskusijā pārrunāt.

Skolotāja skaidrojums: Pajautājiet bērniem, vai viņi kādreiz ir dzirdējuši par tādu Zelta likumu – Nedari otram to, ko negribētu, lai dara tev. Kā jums šķiet, vai bērni, kuri dara pāri citiem, gribētu, lai tāpat izturas arī pret viņiem? Visdrīzāk nē. Lai mēs palīdzētu citiem labāk iejusties mūsu kurpēs, es aicinu jūs nosaukt kādas lietas, ko jūs nekad nevēlētos, lai citi dara. Pierakstiet šos ierosinājumus uz tāfeles.

Piemēram:

  • Es negribētu, ka kāds man saka – “Tu esi stulbs”, tātad es arī nesaku citiem – “Tu esi stulbs!”.
  • Es negribētu, ka kāds rauj mani aiz matiem, tātad, es nerauju aiz matiem arī citus.
  • Es negribētu, ka citi saka riebīgas lietas par mani, tāpēc es nesaku riebīgas lietas arī par citiem.
  • Es negribētu, ka par mani smejas, ja man kaut kas nesanāk, tāpēc es arī nesmejos par citiem, kad viņiem kaut kas uzreiz neizdodas.

Tad pārrunājiet tās lietas, ko bērni gribētu, lai citi viņiem dara un ko viņi varētu darīt citiem.

Piemēram:

  • Es gribētu, lai mani kāds aicina spēlēties, es arī varētu kādu uzaicināt paspēlēties.
  • Es gribētu, lai man saka, ka man labi izdevies zīmējums, es arī varētu pateikt kādam, ka viņam ir labi izdevies zīmējums.
  • Es gribētu, lai ar mani sasveicinās un pasmaida, kad es ienāku klasē, tātad arī es pats tā varu darīt, kad citi klases biedri ienāk klasē.

Noslēdziet šo aktivitāti, vēlreiz atgādinot, ka jūsu klasē darbojas Zelta likums – nedari otram to, ko nevēlies, lai citi dara tev, un dari otram to, ko vēlies, lai citi darītu tev! Tik vienkārši!