Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - neesi vienaldzīgs
Nodarbības mērķis:
Veicināt izpratni par to – kāpēc nedrīkstam palikt vienaldzīgi mobinga un vardarbības gadījumos.
Kāpēc cilvēki neiesaistās?
Ikviens no mums ir piedzīvojis to, ka esam liecinieki kādai nepatīkamai situācijai – kad kāda cita cilvēka personiskās telpas robežas tiek pārkāptas, kāds tiek fiziski vai emocionāli aizskarts, apsaukāts vai apsmiets. Piemēram, situācija, kad kāds no taviem draugiem saņem aizvainojošus komentārus. Tu saproti, ka draugu tas sāpina, bet tajā mirklī īsti nezini, ko teikt. Vai arī – tava draudzene saņem uzmācīgu uzmanību no kāda puiša ballītē, un tu nezini, kā rīkoties, lai draudzenei palīdzētu no šīs situācijas izkļūt. Bieži vien šādās situācijās mēs, kā aculiecinieki, jūtamies bezspēcīgi, nedroši un nepārliecināti. Šādu situāciju sauc par “aculiecinieka efektu” (angliski – Bystander Effect).
Aculiecinieka efekts rodas mirklī, kad citu cilvēku klātbūtne indivīdu attur no iejaukšanās ārkārtas situācijā. Jo lielāks ir apkārtējo cilvēku skaits, jo mazāka ir iespējamība, ka kāds no viņiem sniegs palīdzību nelaimē nonākušam cilvēkam. Cilvēki biežāk rīkojas, lai palīdzētu citiem krīzes situācijā tad, kad ir maz liecinieku vai viņu nav vispār. Ikviens var negribot kļūt par aculiecinieku vardarbīgām vai krīzes situācijām – gan pieaugušie, gan bērni un jaunieši. Aculiecinieka efekta aprakstītajai sociālajai paralīzei (kad mēs gribam palīdzēt, bet to nedarām) ir liela ietekme uz to, kā mēs uzvedamies ne tikai pilsētas ielās, kas piepildītas ar svešiniekiem, bet jebkurā vietā, kur mēs strādājam vai socializējamies. Kad indivīdi atsakās no problēmas risināšanas, iespējamie negatīvie iznākumi ir visdažādākie – sākot ar nelieliem sadzīves jautājumiem, no kuriem mājas biedri kopīgi izvairās, līdz vardarbībai un ļaunprātīgai izmantošanai.
Iemesli, kāpēc cilvēki neiesaistās un nepalīdz nelaimē nonākušajam, var būt visdažādākie, tomēr visbiežāk tie ir saistīti tieši ar bailēm: bailes kļūdīties, uzņemties atbildību par situāciju; bailes zaudēt sociālo statusu; bailes par savu drošību; bailes par to “ko par mani teiks citi”; bailes pašam kļūt par apsmiekla, vardarbības vai atriebības upuri. Vai arī – ikvienam klātesošajam varētu šķist, ka kāds cits steigsies palīgā. Tāpēc svarīgi ir spēt kritiski izvērtēt situāciju un meklēt risinājumu, nepaliekot vienaldzīgiem.
Aculiecinieku iesaistīšanās pamatsoļi
Pamani! Līdzcilvēki bieži vien nepamana apkārt notiekošo, jo citas lietas novērš viņu uzmanību, vai dažkārt mēs īsti nevēlamies pamanīt to, kas notiek, jo tad būs nepieciešama rīcība, kas mums nav ērta. → Esi uzmanīgs pret apkārt notiekošo. Apzināti pievērs uzmanību iespējamajām problēmām. Ja pamani problēmu, apsver labākās iejaukšanās stratēģijas un veidus, kā tikt ārā no situācijas.
Uztver notiekošo kā problēmu! Dažkārt ir situācijas, kad nav skaidrs, vai nepieciešama palīdzība – vai nu upuris cenšas izturēties tā it kā viņu tas nesāpinātu, vai ir liels juceklis. Reizēm grupas spiediens neļauj atzīt, ka pastāv problēma, attiecīgi situācija tiek interpretēta kā “normāla”. Kad aculiecinieki pieņem, ka nekas nopietns nenotiek, jo neviens neizskatās noraizējies, attiecīgi neviens nepalīdz. Ja notiekošais tiek uztverts kā norma, vai rodas iespaids, ka apkārtējie to uztver kā normu, cilvēki ir mazāk gatavi iejaukties. Kaut gan patiesībā bieži vien vairums nejūtas labi konkrētajā situācijā un tikai domā, ka tādi ir vienīgie. → Izpēti situāciju. Pajautā citiem, ko viņi par to domā. Centies atrast drosmi un pārliecību, lai iebilstu. Ja esi upuris, dari zināmu kādam, ka tev nepieciešama palīdzība.
Uzņemies personisku atbildību! Jo vairāk liecinieku, jo mazāku atbildību jūt katrs liecinieks. Visi domā, ka palīdzēs kāds cits. → Nepieņem, ka kāds cits palīdzēs – iesaisties pats un izsaki skaļi gatavību palīdzēt. Aicini arī citus iesaistīties (es darīšu to, tu – to).
Zini, kā palīdzēt! Cilvēki dažkārt nepalīdz, jo vienkārši nezina, kā to darīt. → Izveido iespējamās stratēģijas, pārrunā ar citiem, ko varētu darīt.
Iestājies, palīdzi! Cilvēki iesaistoties apzināti vai neapzināti izvērtē ieguvumus un zaudējumus no iesaistīšanās. Atceries, ka arī tam, ka neiesaisties ir savi zaudējumi. → Iesaistīšanās var būt tieša un netieša. Tiešā veidā mēs iejaucamies situācijā vai izsaucam kādu palīdzību, bet situācijā iespējams iesaistīties arī netieši, novēršot uzmanību vai to dokumentējot.
Iesaistīšanās stratēģijas
Deleģē!Tev nav jāiesaistās pašai/m. Tu vari aicināt palīdzēt arī citus apkārtējos. Kas ir tuvumā un varētu palīdzēt? Draugs? Uzticams pieaugušais? Personāls? Saki: “Man šķiet, ka viņai nepieciešama palīdzība, bet es nezinu, ko darīt. Vai tev ir kādas idejas?” vai “Vai tu paskatīsies, kamēr es iešu ar viņiem parunāt?”
Uzrunā tieši! Pieej pie personas, kura tiek aizskarta, vai pie pāridarītāja un esi tiešs. “Vai tev viss kārtībā?”, “Vai varu tev palīdzēt?”, “Tas nav ok.”, “Pārstāj!” Tas palīdz spēcināt apcelto personu vai liek aizdomāties pāridarītājam.
Novērs uzmanību! Izdomā veidu, kā novērst iesaistīto personu uzmanību – vai nu apceltās personas vai pāridarītāja. “Vai tu vari nobildēt mūs ar draugiem?” “Cik ir pulkstens?” “Kur ir tualete/klase?” “Lielisks krekls! Kur tu tādu dabūji?” “Nevaru atrast savu draugu. Vai vari man palīdzēt viņu atrast?” Tas palīdz apceltajai personai tikt ārā no konkrētās situācijas.
Dokumentē! Piefiksē situāciju ar foto vai video palīdzību, lai upuris to varētu izmantot kā pierādījumu. Pievērs uzmanību, ja nu situācija pasliktinās. → Identificē kādi rīki/palīgresursi tev ir pieejami, lai iejauktos/palīdzētu? (piem., draugi un paziņas tuvumā, telefons, balss, klātbūtne, priekšmeti, kas var novērst uzmanību)
Mērķis: Caur situācijas analīzi veidot izpratni par aculiecinieka efektu.
Ilgums: 20 min
Nepieciešams:Iespēja projicēt video (ar skaņu).
Plānošana: Pirms nodarbības aicinām vadītāju noskatīties video un pārdomāt savas atbildes uz dotajiem jautājumiem.
- Aicini jauniešus noskatīties video.
- Pēc tam lūdz katram individuāli atbildēt uz vismaz trim no dotajiem jautājumiem (jautājumus var sagatavot un projicēt uz ekrāna) un pierakstīt atbildes. Var arī atbildes uz izvēlētajiem jautājumiem ierakstīt ZOOM “čatā” vai kādā citā veidā darīt pārskatāmas, izmantojot attiecīgās platformas priekšrocības.
Jautājumi:
- Kādas bija tavas sākotnējās domas un iespaidi par video?
- Kādas ir tavas domas par video redzamajiem mobinga veicējiem, upuri un aculieciniekiem?
- Kāpēc, tavuprāt, apkārtējie cilvēki tik ātri sūdzējās par savu “terorizēto” burgeru, bet ne par pusaudzi, pret kuru tika vērsts mobings?
- Vai tas tevi pārsteidza, cik maz pieaugušo cilvēku piecēlās, lai palīdzētu apsmietajam pusaudzim? Kāpēc?
- Kāpēc, tavuprāt, pusaudži neiesaistās, redzot, ka viens skolēns aizskar citu skolēnu?
- Ja tu nolemtu iejaukties, ko tieši tu teiktu vai darītu?
- Kā tu domā, kā mūsu skola varētu mainīties, ja vairāk cilvēku iesaistītos un nepaliktu vienaldzīgi situācijās, kad kāds tiek apsmiets vai apcelts?
Mērķis: Mudināt dalībniekus pārdomāt savu nostāju kādā jautājumā, trenēties paust savas domas un izskaidrot savu viedokli, kā arī mācīties uzklausīt citu viedokli un domas. Uzdevuma gaitā dalībnieki drīkst mainīt gan savus uzskatus, gan atrašanās vietu. Vērtējuma uzdevumi nav paredzēti debašu uzsākšanai, kurās cits citu pārliecina par savu taisnību. To mērķis ir veicināt diskusiju.
Ilgums: 20 – 25 min
Nepieciešams:Sagatavoti apgalvojumi, izmantojot Zoom aptauju (poll) vai arī darba lapas formātā izsūtīti katram skolēnam individuāli.
- Ja ir iespējams, vēlams šo uzdevumu sagatavot Zoom aptaujas formātā, kur katrs jautājums ar iespējamiem atbilžu variantiem parādās uz ekrāna un dalībniekiem ir iespēja izvēlēties savam viedoklim atbilstošo atbildi.
- Ja šādas iespējas nav, uzdevumu var veikt individuāli, kur katrs skolēns atzīmē vai pieraksta tos scenārijus, kas atbilst viņu viedoklim.
- Katru no apgalvojumiem nepieciešams pārrunāt klases ietvaros, akcentējot situācijas problemātiku un izaicinājumus.
Jautājumi diskusijai vai atbildāmi individuāli/pāros vai mazākās grupās:
- Kāpēc dažreiz ir grūti rīkoties gadījumā, kad kāds cits ir pakļauts spiedienam?
- Kāpēc mobinga situācijā bieži vien tiek vainots upuris?
- Kas ir tās situācijas, kurās iesaistīties ir salīdzinoši viegli? Kāpēc? Un kurās grūtāk? Kāpēc?
- Ko jūs katrs pēc šīs nodarbības saredzat sevi darām situācijās, kad esat aculiecinieka pozīcijā? Ko tieši jūs teiktu un darītu? Kam ziņotu, ja nepieciešams?
Apgalvojumi un situācijas:
1. Tu pavadi laiku kopā ar dažiem klasesbiedriem un viens/a no viņiem izsaka ļoti aizvainojošu un nicinošu piezīmi par kāda jums zināma jaunieša/tes seksuālo orientāciju. Viņš/a paziņo, ka ar šo cilvēku jau nu gan jums nevajadzētu sēdēt kopā un sarunāties. Kā tu rīkosies?
- Neapmierināti klusēsi.
- Pateiksi, ka tas nav pieņemami.
- Mainīsi sarunas tēmu.
- Dosies prom.
Papildinošie jautājumi:
- Kāpēc, tavuprāt, cilvēki izsaka šādus komentārus?
- Cik viegli vai grūti ir iebilst draugiem/klasesbiedriem, kad viņi izsaka kaut ko jums nepieņemamu?
2. Daži zēni skolā sāk izplatīt baumas par kādu no Tavas klases meitenēm. Viņi stāsta citiem par to – cik “lieliska” šī meitene ir gultā, kā arī regulāri izsauc dažādas riebīgas piezīmes ikreiz, kad šī meitene paiet garām viņu bariņam. Kā tu rīkosies?
- Izliksies to nemanām. Gan jau ka meitene pati ir vainīga pie šāda iznākuma.
- Pateiksi, ka, tavuprāt, viņi uzvedas kā cūkas un tas viss nav smieklīgi un nav OK.
- Ziņosi kādam no skolotājiem vai skolas administrācijai.
- Cita atbilde.
Papildinošie jautājumi:
- Kāpēc, tavuprāt, bieži tiek izplatītas baumas tieši par kāda cilvēka seksualitāti?
- Kāpēc bieži vien vainots tiek upuris nevis varmāka?
3. Tu dzirdi, kā tavas klasesbiedrenes aprunā “jauniņo” un plāno stratēģiju – kā viņai ieriebt. Tu:
- Pievienosies viņām, lai pasargātu pats/pati sevi no šāda scenārija.
- Pateiksi, ka, tavuprāt, tas ir stulbi un ar viņām vairs nerunāsi.
- Centīsies ar “jauniņo” iedraudzēties.
- Cita atbilde.
Papildinošie jautājumi:
- Cik viegli vai grūti “jauniņajam/-ai” būtu iekļauties jūsu klases kolektīvā? Kāpēc?
- Kā ir jāizturas, jāģērbjas, jāuzvedas, lai jūsu klasē iekļautos? Kāpēc?
4. Ejot pēc ballītes uz mājām, tu redzi, kā trīs zēni uz ielas uzbrūk vienam citam zēnam, mēģinot atņemt viņam somu un sākot viņu sist (Tu jau biji pamanījis/-usi līdzīgas situācijas starp šiem pašiem cilvēkiem skolas vidē). Kā tu rīkosies?
- Iesi klāt un centīsies viņus apturēt.
- Sauksi pēc palīdzības.
- Pagriezīsies un dosies prom.
- Cita atbilde.
Papildinošie jautājumi:
- Kā šajā situācijā tu varētu palīdzēt, neapdraudot pats/-i sevi?
- Kā un kādu palīdzību tu meklēsi?
