Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - mobings internetā
Nodarbības mērķis:
Veidot izpratni un attīstīt zināšanas par mobingu klasē – tā izpausmēm, cēloņiem un sekām. Attīstīt prasmes par visatbilstošāko rīcību mobinga interentā gadījumā.
Mērķis: Caur situācijas analīzi attīstīt spēju identificēt mobingu klasē un atbilstoši rīkoties, lai situāciju atrisinātu.
Ilgums: 30 – 40 min
Plānošana: Pirms nodarbības aicinām vadītāju iepazīties ar teorētisko daļu Mobings – tā izpausmes, cēloņi un sekas.
Norise:
- Nolasi stāstu. Lūdz skolēniem uzmanīgi klausīties un sekot līdzi. Maini stāstu varoņu vārdus, ja nepieciešams!
Lūdz grupas dalībniekiem individuāli novērtēt katra varoņa rīcību, sākot no 1 (rīcība, manuprāt ir visnepieņemamākā) līdz 5 (rīcība, manuprāt, ir vispieņemamākā). Atgādini, ka vērtējums nevar atkārtoties (tikai vienam no varoņiem var būt 1, 2, 3, 4, 5).
Kad tas izdarīts, aicini skolēnus sadalīties pa pāriem vai mazākās grupās un sagatavot atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
- Kāda veida emocijas tevī bija, šo stāstu klausoties? Cik reāla vai nereāla ir šāda veida situācija/stāsts?
- Kādas attiecības tu šajā stāstā saskatīji? Kā tev šķiet, kāpēc tās tādas veidojās?
- Kam jāpievērš uzmanība, lai saprastu – notiekošais klasē ir vai nav mobings?
- Kā situācija varētu attīstīties? Uzrakstiet vienu vislabāko/visveselīgāko un vienu vissliktāko/visneveselīgāko scenāriju.
- Uzrakstiet 3 rīcības, ko jūs katrs/katra darītu, ja būtu Oļega vietā? Pie kā jūs varētu vērsties pēc padoma?
- Uzrakstiet 1 rīcību, ko vajadzētu darīt Oļega mammai?
- Uzrakstiet 1 rīcību, ko vajadzētu darīt fizikas/matemātikas skolotājam?
- Uzrakstiet 3 iespējamās rīcības, ko jūs varētu darīt, ja būtu šo klases biedru vietā, kuri redz notiekošo? Ko jūs teiktu Oļegam? Ko jūs teiktu Rojam un pārējiem klasesbiedriem, kuri ir iesaistīti notiekošajā? Vai un kam jūs par šo situāciju ziņotu?
- Cik viegli/grūti ir iesaistīties notiekošajā un aizstāvēt upuri, ja tu esi aculiecinieks? Kāpēc tas ir grūti? Kāpēc citiem tas ir viegli?
- Pēc stāsta izlasīšanas, uzsver soļus/rīcības, kurām skolēniem jāpievērš uzmanība, kad viņi gatavos atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem:
- Kā pamanīt, vai notiekošais ir mobings: vai rīcības atkārtojas? vai upuris ir viens un tas pats? vai ir krasi mainījusies jaunieša (upura) uzvedība, izskats, pašsajūta? Kādas attiecības valda klasē/skolā?
- Ir svarīgi nepalikt vienaldzīgiem: jautā – kas ir noticis, kāpēc tas ir noticis un kuri ir iesaistīti?
- Ir svarīgi saglabāt pierādījumus: lai Oļegam palīdzētu, ir nepieciešams saglabāt visu, kas notiek tiešsaistē (saglabā ziņas, e-pastus, ekrānšāviņus, jebko, kas pierāda notiekošo mobingu internetā). Ja arī tu kā skolēns esi saņēmis/-usi šādu video vai foto, nekādā gadījumā NEPĀRSŪTI to tālāk!
- Ir svarīgi ziņot: lielākā daļa sociālo un online platformu paredz iespēju ziņot par vardarbību internetā. Nebaidies to darīt! Kā arī noteikti nobloķē personu, kas veic šo vardarbību.
- Ir svarīgi sniegt atbalstu: draugi, ģimene, skolotāji, mentors, psihologs, nekluse.lv izveidotā mobilā lietotne, jauniešu uzticības tālrunis 116111 u.c. veida atbalsts ir būtisks šajā mirklī. Palīdzība ir nepieciešama gan upurim, gan varmākam, lai šādas rīcības neatkārtotos. Svarīgi ir šādu situāciju adresēt arī klasē un skaidrot – ka šis nav normāli un pieņemami!
- Svarīgi ir atgādināt, ka tā nav upura vaina un ka viņš/viņa par šo situāciju ziņojot, nav izdarījis/-usi neko nepareizi!
Vai ir krasi mainījusies jaunieša uzvedība, izskats, pašsajūta? Kādas attiecības valda klasē/skolā?
Jautā – kas ir noticis, kāpēc tas ir noticis un kuri ir iesaistīti?
- Aicini jaunieti fiksēt visu, kas notiek tiešsaistē (saglabā ziņas, e-pastus, ekrānšāviņus, jebko, kas pierāda notiekošo mobingu internetā). Kā arī – aktivizējiet speciālistus, kas var jums palīdzēt – skolas psihologu, sociālo pedagogu, citus speciālistus vai kolēģus, kuriem uzticaties.
- Ziņo: lielākā daļa sociālo un online platformu paredz iespēju ziņot par vardarbību internetā. Nebaidies to darīt! Kā arī noteikti nobloķē personu, kas veic šo vardarbību.
- Informē iesaistītos, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai nepilngadīgas personas kailfoto izplatīšana ir krimināli sodāma darbība. Tas ir nopietni – tevi sauks pie atbildības pēc Krimināllikuma 166.panta par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu.
- Rīkojies: ziņo par notikušo atbilstošajām personām (skolas vadība, vecāki u.c.) un informē atbilstošās instances (Valsts policija u.c.).
Draugi, ģimene, skolotāji, mentors, psihologs, nekluse.lv izveidotā mobilā lietotne, jauniešu uzticības tālrunis 116111 u.c. veida atbalsts ir būtisks šajā mirklī. Atgādini, ka tā nav upura vaina un ka viņš/viņa par šo situāciju ziņojot, nav izdarījis/-usi neko nepareizi!
Stāsta varoņi – Oļegs, Rojs, Fizikas/matemātikas skolotājs, Oļega mamma, klasesbiedri.
Oļegs – garš un kalsns 9.klases puisis, izcils matemātikā un fizikā, vienmēr izjūt kaunu un neērtības sajūtu, kad ģērbtuvēs jāpārģērbjas uz sporta nodarbību. Viņam nav nedz tādu muskuļu kā citiem zēniem, nedz arī pārliecības par savu ķermeni. Taisnību sakot – viņam savs ķermenis itin nemaz nepatīk.
Klases zēni, it īpaši skolas futbola izlases labākais uzbrucējs Rojs, pamana Oļega apmulsumu ģērbtuvē un nolemj to izmantot, pārvēršot par joku. Kamēr 2 citi zēni tur Oļegu aiz rokām, Rojs uzņem fotogrāfijas un video, kur Oļegs redzams vienās apakšbiksēs, mēģinot atbrīvoties no zēnu tvēriena. Uzreiz pēc sporta nodarbības šie attēli tiek izplatīti gan Instagram, gan dažādās Whatsapp grupās un Snapchat. Tā tas atkārtojas vairākas reizes.
Dažreiz Oļegam izdodas no šīs situācijas izvairīties, bastojot sportu vai pārģērbjoties tualetē. Tomēr diezgan regulāri bildes tiek uzņemtas (arī slepeni, Oļegam to neredzot) un izplatītas. Oļegs par šo situāciju ļoti kaunas, cenšas vispār ne ar vienu vairs nerunāt un arvien vairāk ieraujas sevī. Fizikas un matemātikas skolotājs pamana, ka Oļega sniegums šajās stundās strauji pasliktinās. Oļegs arī ir sācis šīs stundas bastot arvien vairāk. Skolotājs mēģina ar Oļegu runāt, jo viņiem vienmēr ir bijušas labas attiecības. Bet tā kā Oļegs no šīs sarunas ļoti redzami izvairās, skolotājs nospriež, ka zēns vienkārši ir “palaidies”. Arī Oļega mamma novēro, ka dēls ir palicis arvien klusāks.
Pie vakariņu galda uz jautājumu “Kā iet skolā?” Oļegs nikni atcērt “Normāli. Taču liec mani vienreiz mierā ar šiem stulbajiem jautājumiem!!!” Mamma stipri sadusmojas par šādu Oļega attieksmi un Oļegs saņem sodu – mājas arestu. “Man ir pilnīgi vienalga par taviem debīlajiem arestiem! Es tāpat nekur netaisos iet!” viņš dusmīgi sabļauj uz mammu un aizcērt savas istabas durvis.
Kā un kāpēc rodas mobings? Mobings ir cīņa par varu un statusu kolektīvā. Tas tiek iegūts uz citu bērnu rēķina. Mobinga izraisītājiem ir augstāks statuss un vara savu vienaudžu vidū, nekā viņu upuriem. Pazemojot vienaudzi, skolēns iegūst ievērību klasē, iespējams, rada bailes citos klasesbiedros, tā izcīnot varu, kas nav gūta pozitīvā vai demokrātiskā veidā.
Iemesli var būt daudz un dažādi. Mobings ir uzvedība, kuru cilvēki iemācās, apgūst. Iespējams, ka paši pāridarītāji ir smagi cietuši kādā savā dzīves posmā. Cilvēki dara pāri citiem, jo tas viņiem ļauj konkrētā brīdī sajusties pārākiem par otru, viņi jūtas svarīgāki, ietekmīgāki, nozīmīgāki. Dažkārt cilvēki lieto mobingu, lai pievērstu sev uzmanību. Viņi domā, ka tas viņus padara populārus, vai arī tādējādi viņi paši cenšas iekļauties kādā konkrētā vidē. Diemžēl mobings nepadara nevienu populāru vai ietekmīgu. Gluži pretēji – tas padara cilvēku cietsirdīgu, ļaunu un nežēlīgu.
Tie bērni vai pusaudži, kuri izvēlas pazemot citus, paši savā dzīvē jūtas nedroši, tāpēc viņi cenšas iebiedēt citus, lai slēptu savas jūtas, vai arī izsmej citus, jo viņiem ir bail, ka kāds sāks izsmiet viņus. Pāridarītāji parasti paši ir nelaimīgi cilvēki, kuri cenšas savu nelaimi pārcelt uz citiem. Viņi neuzņemas atbildību par savu rīcību. Viņiem ir vēlme citus kontrolēt un vienmēr visās situācijās būt uzvarētājiem. Viņi nespēj izprast to, kā otrs jūtas.
Pāridarītāji par upuri parasti izvēlas cilvēku, kuru spēs „uzvarēt”. Tas atspoguļo viņu vājumu, jo viņi nekad neizvēlēsies sev līdzvērtīgu vai par sevi stiprāku personību.
Pāridarītāji izmanto „atšķirības”, lai attaisnotu savu uzvedību. Piemēram, viņi varētu teikt: „Es to daru tāpēc, ka viņš ir briļļains muļķis”, bet patiesībā viņu uzvedība nav saistīta ar to, ka pazemotais bērns valkā brilles.
Pārējie pievienojas vai klusē, jo nav tik drosmīgi un paši baidās kļūt izstumti, bet velti. Visdrīzāk šādu cēlu rīcību – iestāšanos par kādu, kuru apceļ -, novērtētu arī pārējie.
Bērniem un pusaudžiem, kas pazemo un sāpina citus, arī pašiem ir vajadzīga palīdzība. Ja bērni un pusaudži neiemācīsies, kā mainīt savu uzvedību, tad, iespējams, tas viņiem pašiem nopietni kaitēs turpmākajā dzīvē.
Pāridarītājiem biežāk novērojama:
- agresīva izturēšanās pret apkārtējiem – gan pieaugušajiem, gan vienaudžiem,
- pozitīva attieksme pret vardarbību (fiziska spēka pielietošana, sišana, grūšana, reti izjūt bailes vai nedrošību),
- vajadzība dominēt (valdīt) pār citiem cilvēkiem, ieņem līdera pozīcijas, klasesbiedru vidū būt populārākam nekā upuris,
- augstprātība.
Faktori, kas paaugstina risku kļūt par mobinga upuri:
- atšķirīgs ārējais izskats,
- jūtīgāks, klusāks, kautrīgāks un mierīgāks temperaments,
- zema pašcieņa,
- nespēja noteikt robežas,
- sociālā izolētība, maz draugu,
- fiziski vājāks/a,
- kādas īpašās vajadzības vai invaliditāte.
Sekas, ko rada mobings, var iespaidot bērna un jaunieša dzīves uztveri, attīstību un personības veidošanos. Tās, galvenokārt, izraisa psiholoģiskas un emocionālas problēmas, bet mobinga sekas var būt arī fiziski miesas bojājumi un traumas.
Bērniem un jauniešiem, mobinga upuriem, ir vairāk negatīvu domu un sajūtu par sevi nekā tiem, kas nav to izjutuši. Mobinga upuri vainu meklē sevī, kā dēļ šiem bērniem un jauniešiem rodas vainas apziņa un ir zems pašvērtējums. Sajūta, ka „ar mani kaut kas nav kārtībā” un „es nevienam neesmu vajadzīgs”, var atstāt sekas nākotnē.
Mobinga upuri ieraujas sevī, pavada laiku vienatnē, un tas var iespaidot viņu komunikācijas (saskarsmes grūtības) spēju veidošanos ar citiem cilvēkiem. Viņi bieži izjūt bailes no kārtējā pazemojuma. Tas, protams, negatīvi iespaido koncentrēšanās spēju, un viņiem var pazemināties sekmes mācībās. Tieši mobinga dēļ bērni un jaunieši var sākt kavēt stundas un neapmeklēt skolu. Var parādīties galvas sāpes vai kādas citas sāpes, ko izraisa stress un nervu spriedze (fiziskie simptomi). Cilvēkiem, kuri izjūt mobingu, var būt izteikta nervozitāte, kā arī problēmas iemigt.
“Upura vainošana” ir bieži sastopama kļūdaina reakcija mobinga situācijās. Šajos gadījumos cilvēki bieži fokusējas uz upura izturēšanos, nevis pievēršas pāridarītāja uzvedībai. Upuris tiek uztverts kā vājš, pasīvs, ievainojams, tāpēc viņam/-ai būtu jākļūst drošākam, “jāiestājas par sevi”, jācīnās pretī, tādējādi maldīgi uzskatot, ka viņam jāattīsta spēcīgāks raksturs. Dažkārt jauniešiem, kas tiek uztverti kā “citādāki” vai “dīvaini”, tiek teikts, ka viņiem vienkārši jāmainās, jākļūst citādākiem. Tiek vainotas upura pieļautās kļūdas un atbildība par situācijas risināšanu atstāta uz upura pleciem. Šādu pieeju nedrīkstētu pieļaut – uzmanība jāpievērš visai klasei, risinot iemeslus, kāpēc mobings šajā vidē ir iespējams.
