Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - mobinga veidi
Nodarbības mērķis:
Veidot izpratni un attīstīt zināšanas par dažādiem mobinga veidiem, to izpausmēm, cēloņiem un sekām.
Mobings ir apzināta, tīša kaitēšana citai personai:
- Mobings ir saistīts ar varas nepareizu izmantošanu attiecībās.
- Mobings tiek atkārtots vai var tikt atkārtots laika gaitā.
- Mobings var būt verbāls, fizisks un/vai sociāls.
- Mobings var notikt klātienē vai tiešsaistē (mobings internetā); un tas var būt acīmredzams vai slēpts.
- Ja kāds vienreiz uzvedas nejauki vai vardarbīgi, tas netiek kvalificēts kā mobings (pat ja šī rīcība nav pareiza). Mobings nav arī strīds starp draugiem vai citiem līdzcilvēkiem, ja tas tiek veiksmīgi atrisināts.
Fizisks mobings. Visas darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku – fiziska iespaidošana, sišana, iekaustīšana, personīgo mantu iznīcināšana, kniebšana, grūstīšana. Šis mobinga veids sastopams visās vecuma grupās. Zēni vairāk pielieto fizisku vardarbību, nekā meitenes. Tie, kuri fiziski dara pāri citiem, skolai parasti ir zināmi. Kad viņi kļūst vecāki, viņu uzbrukumi kļūst daudz agresīvāki. Šo veidu ir visvienkāršāk atklāt.
Verbāls mobings. Vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana. Tie ir vārdi, ko kāds bērns izsaka citam ar mērķi pazemot, izsmiet vai izjokot. Verbālais mobings notiek arī ar žestiem, ar mīmiku, sejas izteiksmēm, saskatīšanos, sasmaidīšanos. Tas ir visvienkāršākais veids, kā darīt pāri citam – ātri un precīzi un arī tad, ja bērna vai pusaudža rīcībā ir maz laika. Tā sekas var būt postošākas par fizisku mobingu, jo rētas nav redzamas. Sastopams visās vecuma grupās.
Sociāls mobings ir saistīts ar ļaunprātīgu kaitēšanu cilvēka statusam, reputācijai un attiecībām ar citiem līdzcilvēkiem. Tas izpaužas tādos veidos kā baumu un melu izplatīšana, manipulēšana ar upura draugiem, publiska apkaunošana, privātas informācijas izpaušana, kā arī izstumšana no grupas. Šajā gadījumā cilvēks tiek ignorēts un izolēts. Tas notiek tad, kad kādu no klases atstumj, ar viņu neviens nerunā, nevēlas draudzēties, apietas tā, it kā viņa/as nebūtu. Šis mobinga veids ir sastopams starp vecākiem bērniem, biežāk starp meitenēm. Vispostošākais šī mobinga veida efekts ir tas, ka vienaudžu grupa atraida brīdī, kad bērnam/jaunietim attiecības ar vienaudžiem ir vissvarīgākās.
Mobings internetā jeb kibermobings. Šis mobinga veids ir salīdzinoši jauns fenomens un sāka izpausties, attīstoties modernajām komunikāciju tehnoloģijām. Ar e-pasta, sociālo tīklu, interneta tērzētavām un mobilajiem tālruņiem ar fotografēšanas/filmēšanas funkciju tiek izplatīti attēli un/vai ziņas, kas sāpina. Izmantojot šīs tehnoloģijas, pāridarītāji savus upurus var pazemot, kad vien vēlas, publiski un ātri.
Kā un kāpēc rodas mobings? Mobings ir cīņa par varu un statusu kolektīvā. Tas tiek iegūts uz citu bērnu rēķina. Mobinga izraisītājiem ir augstāks statuss un vara savu vienaudžu vidū, nekā viņu upuriem. Pazemojot vienaudzi, skolēns iegūst ievērību klasē, iespējams, rada bailes citos klasesbiedros, tā izcīnot varu, kas nav gūta pozitīvā vai demokrātiskā veidā.
Iemesli var būt daudz un dažādi. Mobings ir uzvedība, kuru cilvēki iemācās, apgūst. Iespējams, ka paši pāridarītāji ir smagi cietuši kādā savā dzīves posmā. Cilvēki dara pāri citiem, jo tas viņiem ļauj konkrētā brīdī sajusties pārākiem par otru, viņi jūtas svarīgāki, ietekmīgāki, nozīmīgāki. Dažkārt cilvēki lieto mobingu, lai pievērstu sev uzmanību. Viņi domā, ka tas viņus padara populārus, vai arī tādējādi viņi paši cenšas iekļauties kādā konkrētā vidē. Diemžēl mobings nepadara nevienu populāru vai ietekmīgu. Gluži pretēji – tas padara cilvēku cietsirdīgu, ļaunu un nežēlīgu.
Tie bērni vai pusaudži, kuri izvēlas pazemot citus, paši savā dzīvē jūtas nedroši, tāpēc viņi cenšas iebiedēt citus, lai slēptu savas jūtas, vai arī izsmej citus, jo viņiem ir bail, ka kāds sāks izsmiet viņus. Pāridarītāji parasti paši ir nelaimīgi cilvēki, kuri cenšas savu nelaimi pārcelt uz citiem. Viņi neuzņemas atbildību par savu rīcību. Viņiem ir vēlme citus kontrolēt un vienmēr visās situācijās būt uzvarētājiem. Viņi nespēj izprast to, kā otrs jūtas.
Pāridarītāji par upuri parasti izvēlas cilvēku, kuru spēs „uzvarēt”. Tas atspoguļo viņu vājumu, jo viņi nekad neizvēlēsies sev līdzvērtīgu vai par sevi stiprāku personību.
Pāridarītāji izmanto „atšķirības”, lai attaisnotu savu uzvedību. Piemēram, viņi varētu teikt: „Es to daru tāpēc, ka viņš ir briļļains muļķis”, bet patiesībā viņu uzvedība nav saistīta ar to, ka pazemotais bērns valkā brilles.
Pārējie pievienojas vai klusē, jo nav tik drosmīgi un paši baidās kļūt izstumti, bet velti. Visdrīzāk šādu cēlu rīcību – iestāšanos par kādu, kuru apceļ -, novērtētu arī pārējie.
Bērniem un pusaudžiem, kas pazemo un sāpina citus, arī pašiem ir vajadzīga palīdzība. Ja bērni un pusaudži neiemācīsies, kā mainīt savu uzvedību, tad, iespējams, tas viņiem pašiem nopietni kaitēs turpmākajā dzīvē.
Pāridarītājiem biežāk novērojama:
- agresīva izturēšanās pret apkārtējiem – gan pieaugušajiem, gan vienaudžiem,
- pozitīva attieksme pret vardarbību (fiziska spēka pielietošana, sišana, grūšana, reti izjūt bailes vai nedrošību),
- vajadzība dominēt (valdīt) pār citiem cilvēkiem, ieņem līdera pozīcijas, klasesbiedru vidū būt populārākam nekā upuris,
- augstprātība.
Faktori, kas paaugstina risku kļūt par mobinga upuri:
- atšķirīgs ārējais izskats,
- jūtīgāks, klusāks, kautrīgāks un mierīgāks temperaments,
- zema pašcieņa,
- nespēja noteikt robežas,
- sociālā izolētība, maz draugu,
- fiziski vājāks/a,
- kādas īpašās vajadzības vai invaliditāte.
Sekas, ko rada mobings, var iespaidot bērna un jaunieša dzīves uztveri, attīstību un personības veidošanos. Tās, galvenokārt, izraisa psiholoģiskas un emocionālas problēmas, bet mobinga sekas var būt arī fiziski miesas bojājumi un traumas.
Bērniem un jauniešiem, mobinga upuriem, ir vairāk negatīvu domu un sajūtu par sevi nekā tiem, kas nav to izjutuši. Mobinga upuri vainu meklē sevī, kā dēļ šiem bērniem un jauniešiem rodas vainas apziņa un ir zems pašvērtējums. Sajūta, ka „ar mani kaut kas nav kārtībā” un „es nevienam neesmu vajadzīgs”, var atstāt sekas nākotnē.
Mobinga upuri ieraujas sevī, pavada laiku vienatnē, un tas var iespaidot viņu komunikācijas (saskarsmes grūtības) spēju veidošanos ar citiem cilvēkiem. Viņi bieži izjūt bailes no kārtējā pazemojuma. Tas, protams, negatīvi iespaido koncentrēšanās spēju, un viņiem var pazemināties sekmes mācībās. Tieši mobinga dēļ bērni un jaunieši var sākt kavēt stundas un neapmeklēt skolu. Var parādīties galvas sāpes vai kādas citas sāpes, ko izraisa stress un nervu spriedze (fiziskie simptomi). Cilvēkiem, kuri izjūt mobingu, var būt izteikta nervozitāte, kā arī problēmas iemigt.
“Upura vainošana” ir bieži sastopama kļūdaina reakcija mobinga situācijās. Šajos gadījumos cilvēki bieži fokusējas uz upura izturēšanos, nevis pievēršas pāridarītāja uzvedībai. Upuris tiek uztverts kā vājš, pasīvs, ievainojams, tāpēc viņam/-ai būtu jākļūst drošākam, “jāiestājas par sevi”, jācīnās pretī, tādējādi maldīgi uzskatot, ka viņam jāattīsta spēcīgāks raksturs. Dažkārt jauniešiem, kas tiek uztverti kā “citādāki” vai “dīvaini”, tiek teikts, ka viņiem vienkārši jāmainās, jākļūst citādākiem. Tiek vainotas upura pieļautās kļūdas un atbildība par situācijas risināšanu atstāta uz upura pleciem. Šādu pieeju nedrīkstētu pieļaut – uzmanība jāpievērš visai klasei, risinot iemeslus, kāpēc mobings šajā vidē ir iespējams.
Mērķis: Identificēt mobinga veidus, atšķirt tos no konfliktiem. Spēt identificēt, ka konkrētā rīcība ir sāpinoša un nepieņemama. Attīstīt spējas pieņemt lēmumus par atbilstošu rīcību dotajās situācijās.
Ilgums: 25 – 30 min
Nepieciešams:Resursu lapa: Nodarbība #7, aktivitāte #1.
Plānošana: Aicinām vadītāju iepazīties ar teorētisko daļu Mobings – tā izpausmes un veidi.
Norise:
- Ja nepieciešams, kopīgi atkārtojat iepriekšējās nodarbībās runāto par to – kas tad īsti ir mobings un kādas ir tā pazīmes.
- Izlasiet klasei priekšā dažādos scenārijus (Resursu lapa Nodarbība #7) vai arī izsniedziet uz pāri/ mazāku grupu izprintētas un sagrieztas uzvedību kartes.
- Aicini dalībniekus sagrupēt – kuras situācijas, pēc viņu domām, atbilst kuram mobinga veidam – FIZISKAM; VERBĀLAM vai SOCIĀLAM.
- Daži uzvedības piemēri var izraisīt diskusijas un domstarpības. Atgādini, ka dotā situācija pavisam noteikti ir mobings, ja izpildās šie 3 nosacījumi: varas disbalanss, uzvedības regularitāte un atkārtošanās; nolūks darīt ļaunu un sāpināt!
- Kopīgi pārbaudiet atbildes un izdiskutējiet neskaidros aspektus.
Situāciju/uzvedību kārtis:
- Kāds tiek atkārtoti grūstīts gan stundu laikā, gan starpbrīžos.
FIZISKS MOBINGS - Melu un baumu izplatīšana par kādu.
SOCIĀLS MOBINGS - Regulāri sačukstēties par kāda izskatu tā, ka cilvēks nojauš – viņš/viņa tiek aprunāts/-a.
VERBĀLS MOBINGS - Izdomāt riebīgu iesauku kādam un iedrošināt citus šo iesauku lietot.
VERBĀLS MOBINGS - Katrā matemātikas stundā bakstīt priekšā sēdošajām ar zīmuli vai pildspalvu.
FIZISKS MOBINGS - Nofotografēt klases biedru neveiklā pozā. Pēc tam šo bildi izplatīt ar nolūku – kopīgi pasmieties.
SOCIĀLS MOBINGS - Regulāri izgrūst kādu no pusdienu rindas.
FIZISKS MOBINGS - Nevēlēties draudzēties ar kādu, kurš ir tavā klasē vai draugu kompānijā.
NAV MOBINGS
- Regulāri saukt vienu un to pašu cilvēku par geju (neatkarīgi no tā, vai šis cilvēks ir homoseksuāls vai nav).
VERBĀLS MOBINGS - Aizliegt kādam sēdēt pie viena pusdienu galda ar jūsu draugu kompāniju (pat ja ap galdu ir pietiekoši vietas).
SOCIĀLS MOBINGS - Sporta stundā, tāllēkšanā regulāri apsmiet klases biedru, sakot “Tu lec kā meitene!”.
VERBĀLS MOBINGS - Izturēties rupji pret kādu vienreiz, bet pēc tam atvainoties, jo tu saproti – cik tas bija muļķīgi un lieki.
NAV MOBINGS - Regulāri kādam piesieties par viņa/ viņas izskatu, skaļi nobļaujoties “čau, tusni!” ikreiz, kad šis skolēns paiet garām.
VERBĀLS MOBINGS
- Speciāli sabojāt kāda mantas (somu, drēbes, telefonu u.c.).
FIZISKS MOBINGS - Nepiekrist kāda viedoklim.
NAV MOBINGS - Regulāri atteikties dot norakstīt savu mājas darbu.
NAV MOBINGS - Strīdēties ar klases biedriem – kur katrs sēdēs konkrētajā mācību stundā.
NAV MOBINGS - Rakstīt aizvainojošas whatsapp ziņas kādam no klases biedriem.
MOBINGS INTERNETĀ JEB KIBERMOBINGS - Izplatīt par kādu baumas, tādējādi nodrošinot savu vietu konkrētajā draugu grupā.
SOCIĀLS MOBINGS - Atteikties dalīties ar savām mantām.
NAV MOBINGS
Mērķis: Veicināt jauniešos prasmes kritiski analizēt mobinga cēloņus un apzināties tā izraisītās ilgtermiņa sekas.
Ilgums: 15 – 20 min
Nepieciešams:Iepriekšējās aktivitātes pieraksti.
Plānošana: Aicinām vadītāju iepazīties ar teorētisko daļu Mobings – tā cēloņi un sekas.
Norise:
- Izmantojot aktivitātē #1 iegūto informāciju, lūdz katram pārim/grupai izdomāt un uzrakstīt:
- 3 iespējamos cēloņus;
- 3 iespējamās sekas katram no mobinga veidiem.
Jautājums:
- Kāpēc mobinga veicējs tā rīkojas?
- Kā upuris varētu justies un kas varētu ar upuri notikt, ja šis turpinās ilgtermiņā?
- Aicini katru pāri/ grupu nolasīt vismaz 1 no cēloņiem un 1 – no sekām. Atbildes ir iespējams pierakstīt arī uz flipchart lapām un piestiprināt klasē pie sienas. Šie pašradītie “plakāti” var kalpot kā atgādinājums būtiskai informācijai.
- Ja laiks vēl ir atlicis, brīvā formā var pārrunāt iespējamos scenārijus/ rīcības mobinga gadījumā. (detalizētāk tiks skatīts nodarbībā #9)
