Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - mīts vai patiesība?
Nodarbības mērķis:
Izaicināt un kritiski analizēt sabiedrībā pastāvošos mītus par mobingu, tā veidiem, cēloņiem un sekām.
Aktivitātes mērķis: Aicināt un iedrošināt jauniešus kritiski domāt un analizēt dažādus uzskatus, aizspriedumus un viedokļus par mobingu – tā izplatību, cēloņiem, sekām un norisi. Veicināt izpratni un pilnveidot zināšanas nodarbības tēmā.
Ilgums: 40 min
Nepieciešams: Iepazīties ar apgalvojumiem un atbildēm.
Plānošana: Svarīgi, ka nodarbības vadītājs/-a pirms nodarbības ir iepazinies/-usies ar šīs nodarbības tēmu un ir spējīgs/-a skaidri un precīzi argumentēt, kāpēc katrs no minētajiem apgalvojumiem ir mīts vai patiesība.
Norise:
- Paskaidrojiet, ka šī nodarbība ir balstīta uz “neobjektīvas informācijas” jeb “mītu” laušanu. “Mīts” ir nepatiesa informācija, kas tiek mainīta, pārveidota un izplatīta kā fakts. Daži mīti var saturēt kādu daļu patiesas informācijas, tomēr lielākoties mīti ir nepatiesi.
- Sadaliet telpu divās daļās (ar neredzamu vai redzamu līniju) – kreisā telpas daļa ir paredzēta mītiem, bet labā – patiesiem faktiem.
- Pēc katra no izlasītajiem apgalvojumiem lūdziet dalībniekiem pārvietoties uz to telpas pusi, kas atbilst viņu viedoklim – apgalvojums, viņuprāt, ir mīts vai patiesība. Tie, kuri uzskata, ka tas ir MĪTS, pāriet uz KREISO telpas pusi; un tie, kas apgalvojumu uztver kā PATIESĪBU, pārvietojas pa LABI.
- Pēc tam, kad visi dalībnieki ir pieņēmuši lēmumu, veltiet laiku, lai pārrunātu, kāpēc viņi izdarīja šādu izvēli.
- Pēc diskusijas par katru apgalvojumu, izskaidrojiet dalībniekiem – kāpēc dotais apgalvojums ir mīts vai patiesība.
- Pajautā – par kādiem mobinga veidiem grupa ir dzirdējusi? Kopīgi īsi pārrunājiet katru no tiem. Informē, ka sīkāk par šiem mobinga veidiem jūs runāsiet 7. un 8.nodarbībā.
Aktivitāti ir iespējams veikt arī pa pāriem vai mazākās grupās, kur katrs pāris/grupa saņem 1-2 apgalvojumus. Jāsniedz atbilde/viedoklis – tas ir mīts vai patiesība, un jāargumentē – kāpēc ir šāds viedoklis.
Aktivitāti ir iespējams veikt arī “Karstā krēsla” formātā (skat. Nodarbību #2, aktivitāti #1). Dalībnieki pārsēžas, ja uzskata, ka dotais apgalvojums ir mīts, bet paliek uz vietas, ja uzskata, ka tā ir patiesība.
Jautājumi diskusijai:
- Cik viegli vai grūti bija identificēt – apgalvojums ir mīts vai patiesība?
- Kuri no šiem mītiem, jūsuprāt, ir vispopulārākie? Kāpēc?
- Kāpēc mīti var būt “bīstami”?
- Ko mēs varam darīt, lai šos mītus neizplatītu? Aicini dalībniekus katram piedāvāt vismaz 1-2 variantus. Katru minēto rīcību pieraksti uz tāfeles vai lielās lapas.
Apgalvojumi un atbildes.
- Mobings ir normāla parādība pusaudžu/ jauniešu attīstībā.
MĪTS.Apsaukāšana, apcelšana, apsmiešana, fiziska, seksuāla, verbāla aizskaršana, izslēgšana no grupas, kaitināšana un cita veida sāpināšana nav normāla nevienā no vecumposmiem. - Mobings bieži atrisinās pats no sevis, ja vien tas tiek pietiekoši ilgi ignorēts.
MĪTS. Mobings atspoguļo varas attiecības un to nelīdzvērtīgu sadalījumu. Mobings atkārtojas atkal un atkal. Mobinga ignorēšana māca mobinga veicējiem, ka tas, ko viņi dara, ir normāli, jo neviens uz to atbilstoši nereaģē. Līdz ar to, tas kalpo kā “signāls”, ka tie, kuri mobingu veic, nesaskaras ar nekādu savas darbības konsekvenci vai saukšanu pie atbildības. Pieaugušajiem un citiem līdzcilvēkiem ir nepieciešams neklusēt un iestāties par bērniem un jauniešiem, kuri cieš no mobinga un neignorēt mobinga situācijas. - Skolēniem, kuriem ir īpašas vajadzības, ir lielāks risks kļūt par mobinga upuriem.
PATIESĪBA.Tik tiešām – skolēni, kuriem ir īpašas vajadzības piem., kustību vai citi fiziski traucējumi (dzirdes, redzes u.c. traucējumi), mācīšanās grūtības, intelekta attīstības neatbilstība vecumposmam, emocionālas dabas traucējumi, ir pakļauti lielākam riskam kļūt par mobinga upuriem savas “citādības” dēļ. - Visiem tiem, kuri veic mobingu, ir zems pašvērtējums. Tāpēc viņi izvēlas citus sāpināt.
MĪTS. Daudzi cilvēki, kuri veic mobingu, ir populāri un viņiem ir vidējs, labs vai ļoti labs pašvērtējums. Viņi bieži lepojas ar savu agresīvo izturēšanos un spēju kontrolēt citus cilvēkus. Cilvēki, kuri ņirgājas/veic mobingu var būt daļa no grupas, kas uzskata, ka mobings ir pareizs. Dažiem no mobinga veicējiem (varmākām) var būt zemas sociālās prasmes, depresija un ilgstošs stress. Līdz ar to – mobingu viņi var izmantot kā rīku, lai iegūtu zināmu sociālo statusu, uzmanību un varu.
- Mobinga veicēji parasti ir zēni.
MĪTS. Arī meitenes veic mobingu. Bieži vien meitenes veic tieši sociālu vai verbālu mobingu, kas ietver baumu izplatīšanu, personas izslēgšanu no grupas vai citas iebiedēšanas, kontroles un aizskaršanas metodes, kas pazemo cilvēku konkrētās sociālās grupas ietvaros (piem. klasē, sporta komandā, korī). - Mobings nav tikai skolas problēma.
PATIESĪBA. Mobings var notikt it visur, kur cilvēki pulcējas, lai dzīvotu, mācītos, strādātu vai atpūstos. Lai arī mobings parasti notiek skolā, ir zināms, ka tā ir kopienas un sabiedrības problēma, ne tikai skolas problēma. - Tie cilvēki, kuri mobingu veic, vienkārši tādi ir piedzimuši.
MĪTS. Mobings ir iemācīta uzvedība, līdz ar to – šo uzvedību ir iespējams un ir nepieciešams mainīt! - Bērni un jaunieši, kuri piedzīvo mobingu, gandrīz vienmēr par to ziņos pieaugušajam.
MĪTS. Pieaugušie bieži nezina par to, ka notiek mobings, daļēji tāpēc, ka daudzi skolēni par to neziņo. Vidēji tikai trešdaļa skolēnu, kuri piedzīvo mobingu, par to izstāsta pieaugušajam. Iemesli, kāpēc skolēni nestāsta var būt dažādi – bailes no atriebības, bailes netikt uztvertiem nopietni no pieaugušo puses vai arī bailes no situācijas tālākiem scenārijiem.
- Izslēgt/izkļaut kādu no grupas vai izplatīt nepatiesas baumas par šo cilvēku var būt tikpat sāpīgi un aizvainojoši kā fiziska vardarbība.
PATIESĪBA. Lai arī ietekme dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga, nepatiesu baumu izplatīšana vai izslēgšana/ izkļaušana no draugu grupas var būt tikpat sāpīga kā fiziska vardarbība. Daudzi bērni un jaunieši ir norādījuši, ka šāda veida emocionālai pazemošanai un aizskaršanai ir ilgtermiņa negatīva ietekme uz cilvēka personību un labsajūtu. - Ir ļoti vienkārši pamanīt notiekoša mobinga pazīmes.
MĪTS. Ir grūti pamanīt notiekoša mobinga pazīmes, jo visbiežāk tas nav fizisks un/vai nepārprotams. Bieži vien mobings tiek jaukts ar konfliktu. Sociāls un verbāls mobings visbiežāk atstāj rētas, kuras grūti pamanīt. - Mobings parasti notiek tad, kad apkārt nav daudz citu cilvēku (skolēnu, bērnu, pieaugušo u.c.).
MĪTS. Mobinga gadījumi parasti ir publiski (nevis privāti) notikumi, kuriem ir liecinieki. Lai gan katrs trešais skolēns Latvijā saka, ka mobings notiek viņu skolās, gan pieaugušajiem, gan pašiem jauniešiem bieži ir grūtības šīs situācijas pamanīt, identificēt un atbilstoši rīkoties.
Fizisks mobings. Visas darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku – fiziska iespaidošana, sišana, iekaustīšana, personīgo mantu iznīcināšana, kniebšana, grūstīšana.
Verbāls mobings. Vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana.
Sociāls mobings. Sociāls mobings ir saistīts ar ļaunprātīgu kaitēšanu cilvēka statusam, reputācijai un attiecībām ar citiem līdzcilvēkiem.
Kibermobings. Šis mobinga veids ir salīdzinoši jauns fenomens un sāka izpausties, attīstoties digitālajām komunikāciju tehnoloģijām.
