Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - iepazīšanās
Nodarbības mērķis:
Iepazīties ar nodarbību mērķiem un struktūru neformālās izglītības kontekstā; dalīties ar pirmajām pārdomām un asociācijām saistībā ar mobingu; vienoties par veiksmīgas sadarbības pamatprincipiem šo nodarbību ietvaros.
Mērķis: Iepazīstināt klasi/grupu ar šo nodarbību ciklu, tā mērķiem un procesu.
Ilgums: 15 min
Nepieciešams: projektors
Norise: Nodarbību vadītāja/-s iepazīstina ar: sevi, pastāstot – kā viņa/viņas ceļš ir atvedis līdz lēmumam piedalīties šajā projektā; Neklusē iniciatīvu un kāpēc šīs grupu nodarbības ir svarīgas: kāds ir šī projekta ilgtermiņa mērķis un kā šī iniciatīva radusies; neformālās izglītības pieeju un tās nozīmi nodarbību ciklā. Tiek uzsvērta katras skolas un skolēnu loma šī projekta realizēšanā un kā skolēnu līdzdalība ilgtermiņā palīdzēs mazināt mobingu Latvijā. Jautājumi un atbildes.
Mērķis: Noskaidrot jēdziena “mobings” būtību, sinonīmus un dažādos viedokļus/pieredzes saistībā ar šo tēmu.
Ilgums: 10 min
Nepieciešams:Neliela papīra lapa katram dalībniekam; rakstāmpiederumi; lielā lapa; marķieri.
Norise:
- Aicini jauniešus pārdomāt, ar ko viņiem asociējas vārds “mobings” – ko tas, viņuprāt, nozīmē? Kādi varētu būt šī vārda sinonīmi (piem. ņirgāšanās, apcelšana).
- Katrs jaunietis uz savas lapas uzraksta 3-5 vārdus, kas asociējas ar jēdzienu MOBINGS. Vārdi var būt jebkādi – gan lietvārdi, gan darbības un īpašības vārdi, vietu vārdi, filmu vai dziesmu nosaukumi u.tml. Atgādini, ka nav pareizu vai nepareizu atbilžu!
- Aicini pirmo jaunieti nosaukt pirmo uz savas lapas uzrakstīto vārdu. Uzraksti to uz tāfeles vai lielās lapas. Ja vēl kādam ir šāds pats vārds, uz lielās lapas tiek pielikts + (piem., sišana +++++; tumsa +; spēks++). Tādējādi būs iespējams redzēt grupas tendenci (kuri no vārdiem tiek lietoti visbiežāk un kuri – nemaz). Katrs nākamais jaunietis sauc savus uzrakstītos vārdus. Uz tāfeles vai lapas izveidojas jauniešu ideju saraksts.
- 4. Aicini jauniešus padomāt un pārrunāt šo sarakstu. Aicini domāt – kā varētu sagrupēt nosauktos vārdus, kādus mobinga aspektus tie atklāj? Parasti nosauktie vārdi atspoguļo emocijas un darbības. Tomēr tās var būt arī krāsu, skaņu, smaržu, izskata, ķermeņa daļu u.c. asociācijas.
Ja šķiet, ka aktivitātei varētu nepietikt laika, aicini jauniešus teikt asociācijas skaļi, bez iepriekšējas pierakstīšanas.
Svarīgi! Nosauktos vārdus pieraksti tā, kā jaunieši saka (pat ja tas ir rupji vai nepieklājīgi). Šos vārdus, kas latviešu valodas leksikā tiek uzskatīti par rupjībām, ir nepieciešams izrunāt ar jauniešiem:
- izskaidrojot katra vārda nozīmi. Piemēram, bieži dzird jauniešus lietojam vārdu pediņš (domājot – gejs). Tomēr svarīgi ir uzsvērt, ka vārds pediņš ir atvasināts no vārda pedofils (pieaugušais, kurš dzimumtieksmes apmierināšanai izmanto bērnus).
- aicinājums ir nelietot vārdus, par kuru nozīmi Tu neesi pārliecināts, kā arī nelietot vārdus otra aizskaršanai, bet drīzāk attīstīt spējas un atrast vārdus savu sajūtu un domu aprakstīšanai.
Jautājumi diskusijai:
- Ko jūs novērojāt – kādi vārdi (piem. emocijas, apģērbs, situācijas) tika nosaukti visvairāk? Kā jums šķiet – kāpēc?
- Vai bija kaut kas, kas šajā uzdevumā jūs pārsteidza, likās interesanti? Kas un kāpēc?
- Kur jūs esat ieguvuši zināšanas, veidojuši savu izpratni par jēdzienu “mobings” (ģimene, skola, draugi, internets, filmas u.c.)?
- Kā mobings izpaužas dažādos veidos, dažādos vecumos un dažādas vidēs?
- Kāpēc, jūsuprāt, mobings notiek?
- Kādas var būt mobinga sekas?
Vēlreiz uzsver, ka šis nodarbību cikls ir veidots ar mērķi – izprast šo jēdzienu, tā cēloņus un sekas, un uzzināt – ko un kā ikviens var darīt, lai mobingu mazinātu un apturētu, kā arī kur vērsties, ja tiek identificēti mobinga gadījumi.
Mērķis: Vienoties par kopējām klases/grupas vērtībām un norisēm, kuras jāievēro, lai kopā būšana ir pēc iespējas patīkamāka un produktīvāka šo 10 nodarbību ietvaros.
Ilgums: 10-15 min
Nepieciešams: Flomāsteri, lielā lapa, kuru pēc tam piestiprina visiem redzamā vietā.
Norise:
- Lūdz grupas jauniešiem atbildēt uz jautājumu: “Ko ir svarīgi ievērot individuālā rīcībā un savstarpējā saskarsmē, lai šīs nodarbības noritētu pēc iespējas produktīvāk, patīkamāk, veiksmīgāk?”
- Pēc pirmās tikšanās reizes grupas dalībnieki vienojas par turpmāko darbību. Vienošanās ietver arī informāciju – kad un kur notiks tikšanās (piem., audzināšanas/klases stundas laikā, piektdienās, plkst. 14:40), kā arī priekšnoteikumus, kas garantēs drošību grupā.
- Drošību rada tas, ka grupas dalībnieki ievēro klātesamības principu un konfidencialitātes principu, ka uzklausa cits citu un palīdz cits citam.
- Klātesamības princips ir noteikums, kas skaidri norāda, ka visi dalībnieki grupā ir svarīgi un viņu pieredze un uzskati ir nozīmīgi. Nodarbību laikā ikviena jaunieša klātbūtne ir svarīga.
- Konfidencialitātes princips nozīmē, ka ārpus grupas neviens neizpauž citiem, kurš grupā ko ir pateicis un kādi ir konkrētu grupas dalībnieku uzskati. Turpretim par grupā apspriestajiem tematiem un dalībnieku pārdomām, neminot nevienu konkrētu personu, kā arī grupā notiekošo, drīkst pastāstīt arī citiem. Konfidencialitātes princips ir drošības faktors. Vadītāji drīkst neievērot konfidencialitātes principu, ja kāds no dalībniekiem ir izdarījis kādu noziegumu vai ir noticis kāds pārkāpums. Rakstot vienošanās dokumentu, vadītāju pienākums ir nepārprotami par to informēt dalībniekus. Visiem grupas dalībniekiem ir kopīgi jālemj par noteikumiem, kas jāievēro, lai pēc tam visi arī uzņemtos atbildību par šo noteikumu ievērošanu. Iespējams, klase/grupa jau šādu vienošanos ir izstrādājusi mācību gadam uzsākoties, vai arī ir kāds universāls dokuments visas skolas ietvaros. Tad noteikti ir vērts vēlreiz šo caurskatīt un diskutēt – vai tur ir kas papildināms vai maināms, ņemot vērā tieši šo nodarbību ciklu un sadarbības formātu.
Pozitīva skolas vide (gan fiziskā, gan arī psiholoģiskā) labvēlīgi ietekmē bērnu attīstību un savstarpējo attiecību veidošanos.
