Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - emocijas - to atpazīšana un vadīšana
Nodarbības mērķis:
Izprast, kā cilvēku vērtēšana var ietekmēt emocijas, sajūtas, attieksmes un uzvedības. Veidot diskusiju par emocijām un to nozīmi mūsu dzīvē. Spēt atpazīt savas emocijas un to paušanas veidus dažādās situācijās, kā un kāpēc šie veidi atšķiras dažādos kontekstos. Kā emociju izpaušana vai neizpaušana ietekmē attiecības pašam ar sevi un līdzcilvēkiem. Identificēt veselīgus emociju izpaušanas veidus.
Mobinga novēršanā būtiski ietvert sociāli emocionālo mācīšanos, jo tā ietver jauniešu saskarsmi ilgtermiņā. Sociāli emocionāla mācīšanās definējama kā process, kurā tiek apgūtas un efektīvi lietotas zināšanas, attieksmes un prasmes, kas nepieciešamas emociju atpazīšanai un pārvaldīšanai, iejūtībai un empātijai pret citiem, atbildīgu lēmumu pieņemšanai, pozitīvu attiecību veidošanai un veiksmīgai problēmu risināšanai. Sociāli emocionālā mācīšanās veicina dažādu kognitīvo un starppersonu prasmju izmantošanu gan sociālo, gan attīstības mērķu sasniegšanai.
Lai jaunieši spētu veidot veiksmīgas savstarpējās attiecības, būtiska spēja ir apzināties savas un otras personas emocijas, spēja tās vadīt un izskaidrot.
Emocijas ir jūtas, kas padara krāsainu mūsu dzīvi, un ļauj mums izbaudīt visus dzīves piedāvātos priekus un bēdas. Neizbaudot prieku ēst aukstu saldējumu karstā dienā, neizjūtot nepatiku pret nelaipnu izturēšanos, nepriecājoties satikt senu draugu, neskumstot par mīļota cilvēka zaudējumu, vai neizjūtot aizrautību kādā sev svarīgā nodarbē, mūsu dzīve būtu samēra pelēcīga un pat bezjēdzīga.
Dr. Pols Ekmans (Paul Ekman), kurš pazīstams kā eksperts emociju pētniecības jomā, norāda uz četrām galvenajām vispārzināmajām emocijām: bailēm, dusmām, skumjām, un prieku. Vairums pētnieku uzskata, ka pastāv daudz un dažādu šo pamatemociju dimensiju, variāciju un kombināciju. Piemēram, bēdas, vientulības sajūta, žēlums, nomāktība un izmisums – visi šie emocionālie stāvokļi ir saistīti ar skumjām, savukārt, laime, prieks, sajūsma, apmierinātība un jautrība saistās ar baudu. Emocijas (franču: émotion, latīņu: emovere — ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību. Emocijas ir cieši saistītas ar indivīda aktuālajām vajadzībām. To psiholoģiskais pamats — daudzveidīgi iedzimti centrālās nervu sistēmas un psihes pašregulācijas mehānismi, kas vienkāršoti, stereotipiski atspoguļo indivīda attieksmi pret problēmsituācijām. Emocijām ir liela nozīme cilvēku savstarpējā saskarsmē. Tiek uzskatīts, ka cilvēku domāšana visu laiku svārstās starp loģiku un emocijām. Dažreiz virsroku gūst veselais saprāts, dažreiz cilvēki ļaujas emocijām.
Ir pierādīts, ka cilvēku emocijas rodas galvas smadzeņu zemgarozas struktūrās kā reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu – it īpaši attiecībās ar citiem cilvēkiem. Daļa no neapzinātajām emocijām aiziet uz galvas smadzeņu garozu, cita daļa tiek nosūtīta veģetatīvajai nervu sistēmai (VNS), kura atbilstoši apstākļiem sagatavo ķermeni noteiktajai reakcijai – tuvināties, sadraudzēties, atslābt, cīnīties, aizsargāties, bēgt u.c. Veselam cilvēkam ir saskaņa starp neapzinātajām ķermeņa reakcijām un psihiskajām reakcijām.
Cilvēki bieži vēlas vairāk pozitīvo emociju un mazāk negatīvo. Lūdzot precizēt, kuras ir „negatīvās” – visbiežāk tiek atbildēts, ka tās ir bailes, dusmas. Vēlme ir loģiska un saprotama. Taču.. Ja mums nebūtu tādu “negatīvu” emociju kā bailes, mēs kādreiz varētu neadekvāti reaģēt. Piemēram, ja mums nebūtu bailes, mēs neskrietu ārā no degošas mājas. Tā vietā – mēs ar interesi un prieku skatītos kā liesmas tumsā spēlējas un kļūst arvien lielākas. Bailes šajā konkrētajā situācijā, manuprāt, ir pozitīvas. Visām emocijām, adekvātā daudzumā, ir sava funkcija. Bailes un dusmas – palīdz atpazīt draudus mūsu veselībai un dzīvībai, un nepieciešamības gadījumā vai nu skriet prom vai arī cīnīties. Mēs varam skatīties arī no evolūcijas teoriju skatu punkta un pamatoti domāt, ka, ja kāda no emocijām mums tiešām objektīvi kaitētu, tad evolūcijas gaitā cilvēkam tā vairs neizpaustos. Taču emocijas pašas par sevi nav ne pozitīvas, ne negatīvas – tās palīdz mums adaptēties mūsu apkārtējai videi un sekmē savstarpēju komunikāciju. Jāizceļ atslēgas vārdi – ADEKVĀTĀ daudzumā. Kā viss pārējais medicīnā – svarīgas ir devas. Piemēram, ja cilvēkam ir pārāk daudz baiļu, viņš kļūst gļēvs, ja pārāk maz – pārgalvīgs, pārdrošs. Šādu principu ieviesa jau Aristotelis nosakot, ka vērtība rodas, ja emocija ir līdzsvarā (zelta vidusceļā). Tātad, ja runājam par emocijām, tāpat kā daudzās citās sfērās – svarīgs ir samērīgums un līdzsvars, taču lieku un/vai „negatīvu” emociju nav. Kā alternatīvu piedāvājam mūsu runā aizstāt “negatīvas un pozitīvas” emocijas ar patīkamām un nepatīkamām emocijām.
Mērķis: Atpazīt šķēršļus, kas traucē jauniešiem paust noteiktas emocijas adekvātā un veselīgā veidā. Apzināties neveselīgus emociju izlādes veidus un to sekas, kas var ietekmēt jauniešus un viņu attiecības ar citiem cilvēkiem.
Ilgums: 15 – 20 min
Nepieciešams: Prezentācijas slaids ar izklaidus uzrakstītiem emociju vārdiem: bailes, rūpes, skumjas, prieks, dusmas; Zoom anotācijas funkcija. Ja nav pieejama Zoom platforma, var izmantot Jamboard vietni (https://jamboard.google.com/), kur izveido uzrakstus ar emociju vārdiem un aicina jauniešus, izmantojot teksta funkciju, pievienot savu vērtējumu.
Plānošana: Iesakām vadītājam pirms grupas nodarbības izpildīt vingrinājumu individuāli un reflektēt par veidiem, kā viņš vai viņa pauž savas emocijas. Svarīgi ir arī apzināt konsultāciju centrus un profesionāļus, pie kuriem nepieciešamības gadījumā jauniešiem var ieteikt vērsties pēc palīdzības un atbalsta.
Norise:
- Pajautā dalībniekiem – vai un kāpēc ir svarīgi runāt par emocijām kopumā un mobinga kontekstā? Vai jaunieši ikdienā daudz runā par to – kā un kāpēc jūtas? Paskaidro, ka mobingam ir vistiešākā saikne ar emociju jušanu, izprašanu un paušanu. Mūsu uzvedība ir tikai “aisberga” redzamā daļa, kuru vada emocijas; vērtības un vajadzības. Lai mazinātu mobingu un veicinātu kopējo labsajūtu, ikvienam ir svarīgi izprast savas emocijas un mācīties tās paust veselīgos veidos. Jo nav labu/sliktu/pareizu vai nepareizu emociju. Veidi, kādos šīs emocijas tiek paustas, gan var būt veselīgi/adekvāti vai neveselīgi/neadekvāti situācijai.
- Izmanto iepriekš sagatavoto PowerPoint prezentācijas slaidu, ja lieto Zoom platformu, vai Jamboard vietni. Zoom platformā aicina jauniešus izmēģināt anotācijas funkciju vai atvērt Jamboard vietni un izmēģināt teksta funkciju.
- Izskaidro dalībniekiem, ka redzamās emocijas ir tās, kas aktivitātes laikā tiks apspriestas, un ka viņu uzdevums būs domāt par to, cik viegli vai grūti viņiem katram personīgi ir šīs emocijas izpaust – “parādīt uz āru”.
- Aicina katru dalībnieku izmantot Zoom anotāciju vai Jamboard platformas teksta fukciju un atzīmēt savas atbildes attiecībā uz piecām emocijām. Lasi norādes: “Padomā par to, kuras no šīm emocijām tev izpaust ir visvieglāk. Pieliec ciparu viens (1) pie emocijas, kuru izrādīt tu spēj visvieglāk. Tagad padomā par emociju, kuru tu spēj izpaust viegli, bet ne tik viegli kā pirmo. Pie tās emocijas pieliec ciparu divi (2). Ciparu trīs (3) pieliec pie emocijas, kuru izpaust nav pārāk grūti, bet arī ne pārāk viegli. Pieliec ciparu četri (4) pie tās emocijas, kuru izpaust tev ir grūtības. Ciparu pieci (5) pieliec pie emocijas, kuru izpaust tev ir visgrūtāk.”
Pēc tam, kad dalībnieki ir beiguši vērtēt savas emocijas, veic vārdisku apkopojumu. Apkopošanas mērķis ir ieraudzīt un analizēt konkrētās grupas tendenci.
Visi kopā domājiet par līdzībām un atšķirībām, kas atrodamas starp grupu dalībnieku atbildēm. Izskaidro, ka:
- emocijas, kas tika numurētas ar 1 un 2, ir tās, ko mēs esam iemācījušies bieži paust pārspīlētā veidā vai daudz biežāk tiekam iedrošināti paust publiski;
- emocijas, kas tika numurētas ar 4 un 5, ir tās, ko mēs esam iemācījušies izpaust mazāk, pat apspiest vai slēpt;
- emocija ar numuru 3 ir tā, ko mēs nepārspīlējam un neapspiežam, bet visticamāk izpaužam dabiskā veidā.
Mērķis: Veicināt izpratni par dažādiem emociju izpausmes veidiem un attīstīt spējas atšķirt – kuri emociju izpausmes veidi ir veselīgi/adekvāti situācijai un kuri ir neveselīgi/neadekvāti situācijai.
Ilgums: 15 – 20 min
Nepieciešams:Jamboard atsevišķi slaidi ar emociju uzrakstiem https://jamboard.google.com/
Norise:
Lai vēl padziļinātāk attīstītu spēju atpazīt dažādas emocijas, kopīgi (vai mazākās grupās) varat izveidot aprakstu ar situācijām, kad katru no emocijām izpaust ir veselīgi/adekvāti un kad neveselīgi/neadekvāti.
Piemēram:
- veselīgas/adekvātas rūpes ir tādas, kas rada drošības un pieņemšanas sajūtu, bet neveselīgas/neadekvātas rūpes – kad cilvēks tiek ierobežots;
- veselīgs dusmu izpaušanas veids – izkliegšanās vienatnē mežā, neveselīgs – dusmas izgāzt (kliedzot, sitot) pār otru cilvēku;
- skumjas: dalīties skumjās (“izkratīt sirdi”) kādam tuvam cilvēkam vai speciālistam (psihologam) – veselīgs veids; graizīties, lietot alkoholu vai ciest vienatnē – neveselīgs u.c.
Aicini jauniešus apzināt – kas ir viņiem pieejamie gan personīgie (draugi, ģimene), gan profesionālie (skolas atbalsta personāls, resursu centrs, ārsts u.c.) resursi, kur var vērsties pēc atbalsta un palīdzības.
Atgādini – ka vēršanās pēc palīdzības NAV vājuma vai personības nepilnības pazīme. Gluži pretēji – jaunietim nav ar savām problēmām un izaicinājumiem jātiek galā vienam pašam/-ai, bet gan noteikti ir jāmeklē un jāsaņem atbalsts.
Jautājumi diskusijai:
- Vai jūs esat par sevi uzzinājuši ko jaunu, pildot šo/šīs aktivitāti/-es?
- Kāpēc cilvēki pārspīlē vai apspiež noteiktas emocijas? Kā viņi iemācās to darīt? Kādas emociju pārspīlēšanai un apspiešanai var būt sekas?
- Vai ir atšķirības tajā, kā puiši/vīrieši un meitenes/sievietes pauž emocijas? Kādas ir šīs atšķirības?
- Vai meitenes/sievietes noteiktas emocijas pauž vieglāk nekā puiši/vīrieši? Kāpēc, jūsuprāt, tā ir?
- Kāpēc puiši/vīrieši un meitenes/sievietes pauž emocijas dažādos veidos? Kā to ietekmē draugi, ģimene, kopiena un mediji?
- Kā veids, kā mēs paužam emocijas, ietekmē mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem (skolotājiem, ģimeni, draugiem, klasesbiedriem)?
- Vai ir vieglāk, vai grūtāk atklāt emocijas vienaudžiem? Ģimenei? Draugiem?
- Kāpēc emocijas ir svarīgas? Ja nepieciešams, dod piemērus – dusmas palīdz sevi aizsargāt, bailes palīdz bīstamās situācijās. Aicini arī dalībniekus minēt piemērus.
- Kā, jūsuprāt, brīvāka emociju izpaušana var ietekmēt jūsu labsajūtu un attiecības ar citiem cilvēkiem (partneriem, ģimeni, draugiem)?
- Vai un kā šie dažādie neveselīgie emociju izpaušanas veidi var būt saistīti ar mobingu? Kāpēc un kādās situācijās jā/ kādās – nē? Ko ar šīm emocijām iesākt?
Izjūtot mobingu ilgākā laika posmā, upuriem var rasties depresija. Negatīvās emocijas, grūtības sevi pasargāt un atbalsta trūkums var izraisīt bērnos domas par pašnāvību vai pat pašnāvības mēģinājumus. Tie bērni vai pusaudži, kuri izvēlas pazemot citus, paši savā dzīvē par kaut ko jūtas nedroši, tāpēc viņi cenšas iebiedēt citus, lai slēptu savas jūtas, vai arī izsmej citus, jo viņiem ir bail, ka kāds sāks izsmiet viņus.
Resursi un informācija, kur jaunietis var vērsties pēc palīdzības:
- Uzticams pieaugušais – vecāki, klases audzinātājs, mācību priekšmeta skolotājs, sporta treneris, sociālais pedagogs vai psihologs
- Zvanot vai rakstot Whatsapp lietotnē Pusaudžu resursu centra psihologiem +371 25737363
- Zvanīt Uzticības tālruņa psihologiem 116111
