Kas ir mobings?
Bērni savā starpā nereti mēdz uzvesties agresīvi – kauties, plēsties, strīdēties. Ne vienmēr tas liecina par grūtībām, kurās nepieciešama pieaugušo iejaukšanās. Taču pastāv īpašs bērnu vardarbības veids – mobings, kas var radīt nopietnus apdraudējumus fiziskajai un garīgajai veselībai. Ir pierādīts, ka mobingā iesaistītajiem bērniem ir augstāks risks saskarties ar garīgās veselības grūtībām – trauksmi, depresiju, atkarīgu uzvedību –, viņiem mēdz būt zemākas sekmes skolā, lielāka iespēja pamest mācības un sliktākas tālākās dzīves izredzes. Turklāt, riski ir lielāki pat tiem, kas paši mobingā aktīvi nepiedalās: klasēs, kur norisinās mobings, bieži novēro zemākas sekmes un augstāku neapmierinātību ar skolu visiem bērniem. Tādēļ skolotājiem būtu ļoti svarīgi pievērst uzmanību un zināt pazīmes, kas var liecināt, ka klasē notiek mobings. Tādā gadījumā būtu nepieciešama ātra pieaugušo iejaukšanās.
Lai palīdzētu Jums ātri, efektīvi un droši rīkoties gadījumā, ja radušās aizdomas par mobingu, piedāvājam vadīties pēc ASAP shēmas!
Kā atpazīt mobingu?
Mobings ir ilgstoša citu cilvēku apsaukāšana, sišana, pazemošana vai cita veida darīšana pāri. To parasti dara vairāki vienaudži apvienojoties pret kādu vājāku:
- Speciāli. Nejauši izcēlusies sadursme skolas gaitenī nav mobings. Bet, ja kāds tiek īpaši izraudzīts, tādēļ, ka ir vājāks vai citādi atšķirīgs, gaidīts pēc skolas, izsekots uz ielas vai apsmiets klases WhatsApp sarakstē, tad tas ir mobings.
- Ilgstoši. Viens kautiņš vai viens slikts komentārs pie Instagram bildes nav mobings. Bet, ja kādu aizskar, kaitina vai citādi dara pāri dienu no dienas vai varbūt pat mēnešus, tad tas ir mobings.
- Nelīdzvērtīgi. Ja divi sportiski puiši mēģina noskaidrot, kurš spēcīgāks, tad tas nav mobings. Ja kādam cīņā nav iespējas pretoties vai arī ja apsmiets tiek vienmēr tikai viens un tas pats cilvēks, tad tas ir mobings.
Mobingam var būt dažādi veidi:
- fizisks mobings – tiek nodarītas fiziskas ciešanas vai tiek bojātas mantas, piemēram, sišana vai mantu saplēšana;
- verbāls mobings – upurim ciešanas tiek nodarītas ar vārdiem, piemēram, viņš tiek apsaukāts, noniecināts vai iebiedēts;
- slēpts vai ar attiecībām saistīts mobings – tiek sabojātas upura attiecības ar draugiem vai viņa stāvoklis vienaudžu vidū, piemēram, aprunājot vai izstumjot viņu no grupas;
- kibermobings – upurim liek ciest, izmantojot telefonu vai internetu, viņam tiek sūtītas vēstules ar draudiem vai apvainojumiem, ļaunas vēstules vai fotogrāfijas tiek izvietotas internetā utt. Vairāk informācijas par kibermobingu var atrast Latvijas Drošāka interneta centra mājas lapā internetā www.drossinternets.lv
Kā mobings ietekmē cietušos, pāridarītājus un vērotājus?
Mobings vienlīdz negatīvi ietekmē visus iesaistītos – cietušos, pāridarītājus un vērotājus. Ja klasē notiek mobings, tad visiem skolēniem ir lielāka iespēja saskarties ar dažādām problēmām – sliktākām atzīmēm, mentālās veselības grūtībām, trauksmi, sliktu noskaņojumu vai nomāktu garastāvokli, kā arī zemākas atzīmes. Turklāt, ja kādam dara pāri, tad vienmēr pastāv reāls traumu un pat pašnāvību risks.
Kā rīkoties mobinga situācijā?
Mobings vai ciešana no tā nav dabiska un noteikti nav cilvēka attīstības nepieciešama sastāvdaļa. Lai nodrošinātu bērna drošu attīstību, ir svarīgi, lai vecāki regulāri runātu ar saviem bērniem un zinātu, kā viņu bērniem klājas. Lai palīdzētu Jums ātri, efektīvi un droši rīkoties gadījumā, ja radušās aizdomas par mobingu, piedāvājam vadīties pēc ASAP shēmas:
A – Atpazīsti!
Ja novērojat, ka skolēns tiek regulāri izstumts no grupu darbiem vai nepiedalās kopīgās aktivitātēs ar citiem, ja stundu laikā redzams izteikts nogurums vai nespēja koncentrēties mācību procesam, kas iepriekš nav bijusi raksturīga, ja pamanāt bērnam izteiktu nomāktību, satraukumu vai pēkšņu izvairīšanos no skolas apmeklēšanas – tad ir vērts pārliecināties, vai šīs parādības nav saistītas ar vardarbīgām attiecībām klasē vai ņirgāšanos.
S – Saki!
Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt runāt par mobingu. Ja atpazīstat kādas no mobinga pazīmēm, runājiet un vaicājiet bērniem par to. Jaunāki bērni bieži būs gatavi par to runāt, ja redzēs, ka vecāki vai skolotājs par viņiem raizējas un nav vienaldzīgs par viņu problēmām. Lielāki pusaudži var kaunēties vai baidīties atklāt pārdzīvoto, taču pieredze rāda, ka citi klasesbiedri bieži pastāstīs par to pieaugušajiem, ja vien viņiem par to atklāti pavaicās.
A – Aktivizē!
Visticamāk, Jums būs nepieciešams papildus atbalsts, lai risinātu šo problēmu. Aktivizējiet speciālistus, kas var Jums palīdzēt – skolas psihologu, sociālo pedagogu, citus speciālistus vai kolēģus, kuriem uzticaties. Reizēm pedagogiem ir neērti atzīt, ka viņu klasē radusies šāda problēma – taču palīdzības aktivizācija tikai pierādīs, ka Jūs esat profesionālis, kurš spēj mobingu pamanīt un ierobežot.
Jūs varat vērsties pēc atbalsta:
- Zvanīt psihologam: Uzticības tālrunis 116111
- Saņemt psihologa konsultācijas: Pusaudžu resursu centrs
- Ziņot par pārkāpumu internetā: https://drossinternets.lv/
- Zvanīt: Valsts Policija 110
P – Palīdzi!
Kad ir veikts viss nepieciešamais mobinga ierobežošanai, palīdziet tiem, kas visvairāk no tā cietuši. Reizēm vienkārša saruna ar bērnu un pastiprināta uzmanības pievēršana var sniegt viņam atbalstu un ievērojami mazināt riskus. Paturiet prātā, ka vislielākie psihiskās veselības un atstumtības riski ir gan upurim, gan arī pāridarītājam, tādēļ papildus rūpes būs vajadzīgas abiem. Dažos gadījumos, kad novērojat satraucošas pazīmes – piemēram, graizīšanās rētas uz rokām, biežu klaiņošanu vai apdullināšanos ar vielām – palīdziet bērnam atrast speciālistu vai iestādi, kas viņam var nodrošināt vajadzīgo atbalstu.
Kā uzsākt sarunu ar skolēniem, ja radušās bažas par iespējamo mobingu?
Svarīgi atcerēties, ka problēma parasti nav tikai vienā skolēnā – mobings liecina par plašākiem sarežģījumiem. Tādēļ to nebūs iespējams atrisināt ar viena vainīgā sodīšanu. Svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk mazināt mobinga izpausmes un identificēt skolēnus, kuriem nepieciešams papildus atbalsts.
Runājiet ar katru iesaistīto atsevišķi. Tas ļaus katram paust savu viedokli un justies uzklausītam. “Man radušās bažas par to, kas notiek klasē. Tāpēc man ļoti svarīgs ir Tavs viedoklis – kā Tu redzi, kas īsti atgadījās?”
Validējiet emocijas, bet neatbalstiet pāridarījumus. “Es saprotu, ka juties dusmīgs un nikns, Tev ir visas tiesības tā justies. Bet sist otram nav risinājums, to mēs nevaram pieļaut.”
Identificējiet riskus un palīdziet saņemt palīdzību. “Es redzu, ka esi nomākta un daudz laika pavadi viena. Reizēm pusaudžiem Tavā situācijā problēmas var izpausties kā depresīvs noskaņojums, trauksme, varbūt pat vēlme nodarīt sev pāri. Vai Tu zini kādu speciālistu, ar ko varētu par to aprunāties, ja tas būs nepieciešams?”
Vērts paturēt prātā, ka bērna vecāki ir viņa likumīgie pārstāvji un viņiem ir tiesības zināt visu par potenciālajiem riskiem bērnam. Jūs nekad nevarat paredzēt, kā mobinga situācija attīstīsies tālāk, tādēļ vienmēr ir vērts informēt vecākus, pat, ja šobrīd riski nešķiet pārāk lieli. Vienlaikus vērts sagatavot rīcības plānu un izvērtēt, cik lielā mērā vecākiem pašiem būtu jāiesaistās situācijas risināšanā. Jo Jums būs skaidrāks rīcības plāns, jo vairāk vecāki paļausies uz Jūsu spēju atrisināt konfliktsituāciju.
Kā preventīvi novērst mobingu?
Jānovērtē situācija, jāizstrādā rīcības plāns mobinga mazināšanai un preventīvai novēršanai
Lai mobings skolā mazinātos, ir jāiesaista visa skolas auditorija – skolas darbinieki, vecāki un skolēni:
- definēt skolas vērtības un tās iedzīvināt;
- veikt aptauju par mobingu skolā, iesaistot skolas personālu, vecākus un skolēnus;
- izstrādāt rīcības plānu mobinga situāciju risināšanai un novēršanai;
- īstenot apmācības skolas darbiniekiem, vecākiem un skolēniem – kā rīkoties mobinga situācijā?
- īstenot apmācības skolas darbiniekiem, vecākiem un skolēniem par iekļaušanu, dažādības pieņemšanu, cieņpilnu savstarpējo komunikāciju;
- rādīt piemēru un īstenot apmācībās gūtās zināšanas praksē un mobinga situācijas risināt, iedziļinoties cēloņos;
- regulāri monitorēt situāciju skolā.