Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - konflikts vai mobings?

Nodarbības mērķis:

Veidot izpratni par to – kā atšķirt konfliktu no mobinga; veidot izpratni par dažādiem situāciju risināšanas veidiem un to piemērotību kontekstam.

Ikviens laiku pa laikam piedzīvo konfliktu un nokļūst konfliktsituācijās. Tā ir normāla dzīves un sociālās interakcijas daļa. Mācīšanās konfliktu risināt veselīgā veidā palīdz jauniešiem apgūt nepieciešamās sociālās prasmes. Bet atšķirībā no konfliktiem, mobings nav normāla dzīves sastāvdaļa. Tas nav “pārejas rituāls”, un tas nepalīdz jauniešiem “norūdīties”.

Mobings ir varas ļaunprātīga izmantošana, un tai ir būtiskas sekas. Mobings nav nekas veselīgs. Faktiski starp mobingu un konfliktiem pastāv dažas ļoti būtiskas atšķirības. Spēja noteikt šīs atšķirības ir svarīga, lai zinātu, kā atbilstoši reaģēt dotajā situācijā.

Pozitīva skolas vide (gan fiziskā, gan arī psiholoģiskā) labvēlīgi ietekmē bērnu attīstību un savstarpējo attiecību veidošanos.

  • Vienlīdzīga vara/ pozīcija attiecībās
  • Abas iesaistītās puses jūtas ar situāciju diskomfortā
  • Abas iesaistītās puses izjūt nožēlu par situāciju
  • Abas puses vēlas situāciju atrisināt
  • Notiek salīdzinoši reti
  • Visbiežāk neatstāj paliekošas, ilgtermiņa negatīvas sekas uz emocionālo vai fizisko veselību
  • Varas nelīdzvērtīgs sadalījums
  • Mobinga upuris jūtas diskomfortā, bet ne mobinga veicējs
  • Mobinga veicējs reti kad izjūt nožēlu par situāciju
  • Mobinga veicējs neredz nepieciešamību situāciju atrisināt
  • Notiek atkārtoti un mērķtiecīgi
  • Atstāj negatīvas, paliekošas sekas uz mobinga upura emocionālo un arī fizisko veselību

Mērķis: Ar dažādu piemēru palīdzību attīstīt spēju atšķirt mobingu no konflikta un atbilstoši rīkoties, lai veiksmīgi atrisinātu situāciju.

Ilgums: 20 min

Nepieciešams: Iepazīties ar apgalvojumiem.

Plānošana: Veicot šo nākamo aktivitātes soli, paredzat iespējamību, ka klase/grupa var piedāvāt savus scenārijus vai situācijas. Esat uzmanīgi, vai konkrētās situācijas apspriešanai klasē piekrīt visi un vai tā nav traumatiska kādam, kurš šajā situācijā ir tieši iesaistīts. Ja situācija, kuru klase grib apspriest, skar kādu no klases biedriem/grupas biedriem, iespējams, ka šo situāciju veselīgāk būtu risināt pēc nodarbības.

Norise:

  1. Lūdz katrai grupai/pārim izvēlēties 1 scenāriju no piemēra KONFLIKTI un vienu – no piemēra MOBINGS.
  2. Aicini katrai situācijai uzrakstīt 3 rīcības soļus, ko jaunieši darītu, lai konkrēto situāciju atrisinātu pēc iespējas veiksmīgāk.
  3. Aicini katrai situācijai uzrakstīt 3 rīcības soļus, ko jauniešiem noteikti nevajadzētu darīt.
  4. Aicini domāt – kādus palīgresursus un atbalsta cilvēkus varētu iesaistīt situācijas atrisināšanā, ņemot vērā konkrētās skolas vidi, iespējas un pieejamos resursus.
  5. Kopīgi pārrunājiet risinājumus visiem piedāvātajiem scenārijiem.

Jautājumi diskusijai:

  • Cik bieži vai reti jūsu ikdienā ir sastopamas situācijas, kuras tika aprakstītas aktivitātē?
  • Kuras no minētajām (vai tām līdzīgas) jūs novērojat biežāk? Kāpēc tas tā ir?

Apgalvojumi:

  • Jūs sastrīdaties par sīkumiem gandrīz katru otro dienu, bet vienmēr to izrunājat un uzklausāt viens otra domas.
  • Zēnu grupiņa no 9.klases starpbrīžos regulāri apsmej citu zēnu no 8.klases, kuram ir runas traucējumi (zēns stostās). Katru reizi, ejot garām, zēnu grupa attēlo viņa kustības un izmēda šī zēna runasveidu.
  • Sāra un Marija ir labākās draudzenes. Viņām abām simpatizē Toms.
  • Kad Sāra sāk vairāk laika pavadīt ar Tomu, Marija pārstāj ar Sāru runāt.
  • Tevi regulāri apmej par tavu ģērbšanās stilu un mūziku, ko klausies.
  • Klāvs un Kristaps futbola spēles laikā sastrīdas par noteikumiem. Viņi kliedz viens uz otru un gandrīz sāk kauties, līdz iesaistās treneris un viņus izšķir. Pēc spēles viņi nesarunājas vairākas dienas.
  • Grupa meiteņu no 10.klases sāk izplatīt baumas par Kati un aicina citus ar viņu nekomunicēt, jo “viņai nevar uzticēties”. Neviens īsti nezin, par ko ir stāsts, bet daudzi klases biedri tiešām sāk no Kates izvairīties.
  • Naktī pirms esejas nodošanas termiņa tavs klases biedrs pieprasa, lai tu uzraksti eseju arī viņam, jo “viņam tam neesot bijis laiks”. Tu atsakies un saki, lai viņš raksta pats. Nākošajā dienā viņš uz tevi ir dusmīgs un jūs sastrīdaties.
  • Pēteris un Kristīne kādu laiku bija kopā. Pēc tam, kad viņi izšķīrās, Pētera jaunā draudzene sāka rakstīt riebīgus un aizvainojušus komentārus pie visām Kristīnes Instagram bildēm, aicinot citus pievienoties viedokļa izteikšanā.

Mērķis: Pilnveidot prasmes risināt gan mobinga, gan konfliktsituācijas.

Ilgums: 15 – 20 min

Nepieciešams:Papīra lapas, rakstāmie.

Plānošana: Aicinām vadītāju iepazīties ar teorētisko daļu – kā mobings atšķiras no konflikta. 

Norise:

  1. Lūdz dalībniekiem sadalīties mazākās grupās vai strādāt pa pāriem.
  2. Katra grupa (vai pāris) saņem sagrieztu resursu lapu ar dažādiem apgalvojumiem un situācijām un 2 baltas A4 papīra lapas.
  3. Lūdz dalībniekiem salīmēt uz vienas lapas tos scenārijus/situācijas, kas, viņuprāt, raksturo konfliktu un uz otras lapas – tos scenārijus/situācijas, kas atbilst terminam “mobings”.
  4. Lūdz katrai grupai/pārim nolasīt vienu no variantiem un paskaidrot, kāpēc tas ir konflikts vai mobings?
  5. Iepazīstini grupu ar teorētisko skaidrojumu.