Nodarbība pamatskolai un vidusskolai - draudzība: tās vērtības un izaicinājumi
Nodarbības mērķis:
Veidot izpratni par to – kā mēs veidojam attiecības ar līdzcilvēkiem. Kā un kāpēc draudzības tiek uzsāktas, attīstītas un arī – pārtrauktas. Kādas ir veselīgu draudzību pamatvērtības un ko tas īsti nozīmē – būt labam draugam?
Gan praksē, gan teorijā novērots, ka draudzīgas attiecības klasē var palīdzēt novērst mobingu. Jauniešiem, kas kļūst par mobinga upuriem, bieži vien trūkst vienaudžu atbalsta, citi jaunieši reti iesaistās, redzot, ka viņiem dara pāri. Jaunieši, kuriem ir ciešas draudzības, retāk sastopas ar mobingu, kā arī pārdzīvo to vieglāk. Vismaz viena lojāla un atbalstoša drauga klātbūtne palīdz psiholoģiskajai noturībai un kalpo kā aizsargājošais faktors attiecībās ar pāridarītājiem. Draudzīgu attiecību veidošana klasē un draudzības kā vērtības izvirzīšana klasē ir viens no mobinga prevencijas faktoriem, tāpēc svarīgi ir veicināt pozitīvas saskarsmes iemaņas un spēju uzklausīt un pieņemt dažādus viedokļus.
Mērķis: Paust savu viedokli kādā konkrētā jautājumā. Attīstīt spējas uzklausīt un pieņemt viedokļus, kuri ir atšķirīgi no tavējā.
Ilgums: 20 – 30 min
Nepieciešams:Krēsli (par 1-2 vairāk nekā dalībnieki) izvietoti aplī. Sagatavoti apgalvojumi.
Norise:
- Visi dalībnieki apsēžas katrs uz sava krēsla aplī, viens vai divi krēsli paliek tukši.
- Vadītājs stāv malā un nolasa dažādus apgalvojumus.
- Ja dalībnieks piekrīt nolasītajam apgalvojumam, viņš nomaina krēslu. Ja dalībnieks nepiekrīt nolasītajam apgalvojumam vai arī viņam sava nostāja vēl nav skaidra, viņš paliek sēžot uz sava krēsla. Uzdevumu var sākt ar vienkāršākiem apgalvojumiem, lai visi dalībnieki uzdrošinātos atstāt to krēslu, uz kura bija apsēdušies. Sākumā krēslu mainīšana var prasīt laiku.
- Pēc katra apgalvojuma vadītājs var lūgt kādam no dalībniekiem pamatot savu nostāju. Vadītājs var jautāt, piemēram, „Kāpēc tu izvēlējies mainīt krēslu?” vai „Kāpēc tu izlēmi palikt savā vietā?” Nevajadzētu pieļaut, ka sākas diskusija, tomēr vadītājs vai kāds grupas dalībnieks drīkst uzdot papildu jautājumu, kas lēmumu paskaidro sīkāk, piemēram, „Kā lai to saprot? Vai tu vari minēt kādu piemēru?” Ja vēlaties diskutēt, pabeidziet uzdevumu un sāciet diskusiju. Lai domas raisītos, parasti izspēlē uzdevumu ar vairākiem apgalvojumiem un tad iesāk diskusiju par kādu tematu.
Ja telpa neļauj izveidot apli, skolēni var palikt sēžot , bet paust savu nostāju ar piecelšanos un apsēšanos – ja es piekrītu , es stāvu, ja nepiekrītu – sēžu.
Atceries! Dažreiz apgalvojumam var būt vispārējs viedoklis, kas pat ir pretrunā statistikai vai faktiem. Šādus apgalvojumus parasti izvēlas, lai veicinātu diskusiju par kādu tematu. Svarīgākais, lai šādā gadījumā vadītājs nepiedāvā pareizo atbildi vai nesāk manipulēt. Vadītājs/-a var ierosināt diskusiju, uzdodot izzinošus jautājumus, kā piemēram, „Kā tu to domā?”, „Vai vari dot kādu piemēru?”, „Vai tā ir vienmēr?”, „Vai ir arī izņēmumi?” Izmantojot vērtējuma uzdevumu metodi, vadītājam jāapbruņojas ar pacietību un jābūt atvērtam dzirdēt visdažādāko. Tomēr svarīgi ir beigās norādīt uz faktos un pētījumos balstītu objektīvu, patiesu informāciju.
Apgalvojumi:
- Man ir daudz draugu.
- Man ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai izveidotu labu un uzticības pilnu draudzību ar kādu.
- Īsti draugi nekad nestrīdas.
- Mani vecāki ir mani draugi.
- Mani brāļi/māsas ir mani draugi.
- Mana drauga draugi ir arī mani draugi, pat ja man ne īpaši patīk ar viņiem pavadīt laiku kopā.
- Īsts draugs dara tā, kā es saku.
- Īstam draugam es varu stāstīt pilnīgi visu.
- Arī pieaudzis cilvēks jaunietim var būt labs draugs.
- Man ir vienalga pie kādas grupas (seksuālā, reliģiskā, etniskā identitāte) ir mans draugs, galvenais, lai mēs varam viens otram uzticēties.
- Mani draugi nekad mani aiz muguras neaprunā.
- Es savus draugus nekad aiz muguras neaprunāju.
- Draugs man vienmēr pateiks taisnību, pat ja tā mani varētu aizskart vai sāpināt.
- Man ir bijusi situācija, kad draugs mani nodod vai pieviļ.
- Internets ir labs rīks, lai iegūtu jaunus draugus no visas pasaules.
- Draugs vienmēr būs manā pusē, lai ko es darītu.
- Mūsu klase ir draudzīga un iekļaujoša.
Iedrošini jauniešus piedāvāt arī savus apgalvojumus!
Jautājumi diskusijai:
- Kādām īpašībām, zināšanām un prasmēm būtu jāpiemīt labam draugam?
- Kādas ir tavas prasības pret taviem draugiem?
- Kas, tavuprāt, ir sliktākais, kas draudzībā var notikt?
- Kādas raksturiezīmes palīdz veidot draudzības? Un kādas – traucē?
- Vai tev/jums ir bijuši īsti ienaidnieki? Ja ir bijuši, tad pastāsti, kāpēc tev radās ienaidnieki un kā jūsu naids izpaudās/izpaužas?
- Kā tev šķiet – vai tu esi labs draugs/laba draudzene? Kas par to liecina?
- Kas varētu palīdzēt jūsu klasei kļūt draudzīgākai (visiem justies iekļautiem)?
Svarīgi! Kādas no jauniešu atbildēm var izgaismot mobinga situācijas. Šādā gadījumā ir svarīgi vērtēt – vai nepieciešama atsevišķa saruna ar jaunieti pēc nodarbības beigām.
Mērķis: Izvirzīt individuālo un grupas kopējo mērķi, uz kuru virzīties šo nodarbību laikā. Mūsu labākā cerība – kādu mēs gribam redzēt savu klasi un katrs sevi šajā klasē pēc šīm nodarbībām?
Ilgums: 10 – 15 min
Nepieciešams:Līmlapiņas vai cita neliela lapa un rakstāmais katram cilvēkam.
Norise:
- Katrs dalībnieks uz mazās lapiņas uzraksta labāko cerību – kādu mērķi viņš/-a vēlas sasniegt šī nodarbību cikla laikā? Kādu grib redzēt sevi un savu klasi; ko grib apgūt, izzināt vai iemācīties u.tml. Atbildes formas var būt ļoti dažādas (piem., vēlos uzzināt kaut ko vairāk par stereotipiem; vēlos iemācīties, kā reaģēt, ja mani apsaukā; vēlos saprast, kāpēc cilvēkiem nepatīk panki u.c.).
- Iedrošināt katru dalībnieku nolasīt savu lapiņu un pielīmēt pie lielās lapas. Aicini savu lapiņu pie lielās lapas pielīmēt arī tiem, kuri atsakās savu atbildi nolasīt skaļi.
Līdz ar šo aktivitāti katrai grupai ir divi kopradīti “dokumenti” – vienošanās un mērķi, kuri nodarbībās var kalpot, lai atskatītos uz jau paveikto un redzētu – kā notiek virzīšanās uz priekšu.
Par mobinga upuri var kļūt ikviens bērns vai pusaudzis. Mobings bieži ir vērsts pret vienu vai diviem skolēniem klasē. Tie var būt fiziski vājāki, citādi domājoši vai ārēji atšķirīgi, taču tie nav noteicošie iemesli, jo par mobinga upuri var kļūt ikviens!
